Jau seno civilizāciju sabiedrībā notika dažādas kustības un sociālie procesi, kuri ietekmēja vēstures attīstību. Noteiktas grupas un sabiedrības indivīdiem bija savs vadonis, kuram viņi ticēja un pakļāvās. Neviens īpaši tam nepievērsa uzmanību un necentās domāt un analizēt, kādēļ notiek tieši tā un ne savādāk. Varbūt, ka viņiem tas nebija svarīgi, bet tik pat labi, tā laika sabiedrība, nebija pietiekoši informēta par to, kas notiek ārpus viņiem – citās sabiedrībās, un līdz ar to, nebija ar ko sevi salīdzināt. Bet, lai cik dīvaini tas arī nebūtu, cilvēce par to sāka domāt salīdzinoši vēlu – 19. gadsimtā. Tieši tajā laikā arī radās socioloģija kā zinātne par sabiedrību, bet kā lai izprot cilvēku grupas tās nepētot? Tieši tādēļ, šīs zinātnes pamatā ir pētniecība, kura pēta sabiedrībā notiekošos procesus, to īpatnības un raksturojumu. Mūsdienās šai pētniecībai ir daudz plašāka nozīme – socioloģisko pētniecību izmanto arī citas sociālās un eksaktās zinātnes, lai rastu skaidrojumus un dažādu problēmu risinājumus, kuri saistās tieši ar sabiedrību.
Socioloģijā tiek realizētas dažādas pētījumu metodes un paši pētījumi, taču eksistē pats pētījuma jēdziens un galvenie aspekti.…