Pieaugušā vecums jeb briedums, ir ļoti apjomīgs vecumposms, jo ietver laika posmu no pilngadības līdz dzīves beigām. To iedala agrīnajā posmā, kas ietver laiku no 20 līdz 40 gadiem, vidējā pieaugušā vecuma posmā, aptuveni no 40 līdz 65 gadiem un vēlīnajā pieaugušā posmā - virs 65 gadiem. Mūsdienu sabiedrībā jaunieši arvien ilgāk meklē savu identitāti, vēlāk veido ģimeni, kā arī kļūst finansiāli un psiholoģiski neatkarīgi, tāpēc 2000. gadā profesors Džefrijs Arnets publikācijā ”Topošā pieaugušā vecums: teorija par attīstību no vēlīniem pusaudžu gadiem līdz trīsdesmit gadu vecumam” definēja jaunu vecumposmu - topošā pieaugušā vecumu, kas ilgst no 18 līdz 30 gadiem un ir starpposms starp pusaudža gadiem un pieauguša cilvēka briedumu. (Miltuze, 2022). Brīdis, kad mēs pārstājam būt pusaudži un kļūstam par pieaugušiem cilvēkiem ir grūti nosakāms, tas atšķiras individuālos vienas vai dažādu kultūru ietvaros. Var teikt, ka cilvēks kļūst pieaudzis, kad sāk pildīt pieaugušajam paredzētās lomas uzdevumus, taču ne visiem pieaugušajiem cilvēkiem dzīves svarīgākie notikumi risinās vienādi, katram tie var būt citā vecumā un atšķirīgā secībā. Var būt, ka cilvēks vienā ziņā tiek uzskatīts par pieaugušo, bet citā ziņā – nē (Borns, Ruso, 2001). …