2.5. Apvienoto Nāciju organizācijas Jūras tiesību konvencija
Starptautiskās jūras tiesības ir viena no starptautisko tiesību sastāvdaļām. Saskaņā ar līgumu par ANO 1982. gada 10.decembra Jūras tiesību konvencijas XI daļas piemērošanu (turpmāk tekstā - Konvencija) puses atzīst Konvencijas nozīmīgumu miera, taisnīguma un progresa nodrošināšanā visiem pasaules iedzīvotājiem - apstiprinot, ka jūras dibens un okeāna gultne un tās dzīles, kas atrodas ārpus nacionālo jurisdikciju robežām ir cilvēces kopīgais mantojums. Pirms Konvencijas pieņemšanas puses - rūpējoties par Konvencijas nozīmi jūras vides aizsardzībā un saglabāšanā, apspriedušas ANO Ģenerālsekretāra ziņojumu un vēlēdamās veicināt universālu piedalīšanos Konvencijā, uzskata, ka līgums attiecībā uz XI daļas īstenošanu vislabāk atbilstu iepriekšminētajam mērķim.
Kā rezultātā 2004.gadā Latvija ratificēja Konvenciju un pievienojas Apvienoto Nāciju organizācijas Jūras tiesību konvencijai izstrādājot likumu „Par Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982.gada 10.decembra Jūras tiesību konvenciju un Līgumu par Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982.gada 10.decembra Jūras tiesību konvencijas XI daļas piemērošanu”.
Konvencija sniedz tiesības piekrastes valstīm izmantot kontinentālo šelfu . Tas ir Īpaši nozīmīgi, jo šelfā atrodas derīgie izrakteņi un pat nafta. Latvijā Konvencija galvenokārt nosaka, teritoriālās jūras, ekonomiskās zonas tiesisko režīmu, atrunā caurbraukšanas jēdzienu un piekrastes valsts tiesības un pienākumus. Svarīgs ir arī kuģošanas brīvības princips, ko garantē Konvencija un kas ir atkarīgs no jūras drošības un jūras vides un aizsardzības noteikumu un standartu ievērošanas.
…