Sabiedrības ekonomisko labklājību un izaugsmi nosaka daudzi faktori: sociālais līdzsvars, ekonomisko vidi regulējoša likumdošana, skaidra un prognozējama nodokļu politika, kā arī daudzi citi nosacījumi.
Nekustamā īpašuma ieķīlājuma- hipotēkas aktualitāte ir saistīta arī ar Latvijas specifisko stāvokli kā plānveida ekonomiskajai pārejai uz tirgus ekonomiku un ar to saistītajām pēdējo gadu laikā notikušajām pārmaiņām likumdošanā.
Līdz ar likumdošanas attīstību un nekustamā īpašuma reģistra- Zemesgrāmatas atjaunošanu ir pieaudzis nekustamā īpašuma īpašnieku skaits un stabilizējies nekustamo īpašumu tirgus, turklāt tā cenas, ņemot vērā Latvijas straujo virzību uz Eiropas Savienību, patstāvīgi turpina celties.
Hipotēkas ekonomisko nozīmi Latvijā pastiprina tas apstāklis, ka denacionalizētie vai privātie īpašumi ir diezgan nožēlojamā tehniskā stāvoklī un to sakopšanai ir nepieciešami ievērojami līdzekļi, kuru parasti nav jauno īpašnieku rīcībā.
Kā viens no līdzekļu ieguves risinājumiem tiek izmantots hipotekārais kredīts. Tāpat valstī ir atsākta hipotekārā kreditēšana (likums par hipotekāro kreditēšanu1, hipotēkas ķīlu zīmju likums2 u.c.), kas dod valsts iedzīvotājiem iespēju saņemt aizņēmumus uz izdevīgiem nosacījumiem, lai iegādātos vai būvētu nekustamo īpašumu, tā atrisinot valstī aktuālo apdzīvojamās platības trūkuma problēmu.
Hipotēkas aizdevums parasti tiek izsniegts mājas iegādei, un nopirktais nekustamais īpašums kalpo kā aizdevuma nodrošinājums. Izsniegtā aizdevuma summa parasti ir vienlīdzīga aizdevuma ņēmēja mēneša algas vairākkārtīgam reizinājumam un nopirktās mājas vērtības procentuālai daļai.
Hipotēka ir viens no ķīlas tiesiskās izmantošanas veidiem, bet tā “....nav uzskatāma kā ķīlu tiesību sevišķs paveids ar sevišķām tiesiskām īpašībām. Tā ir tikai zināma ķīlas tiesību izcelšanās, jeb apliecināšanas forma un nevis šīs tiesības paveids....Publiskā hipotēka ir ķīlas tiesības uz nekustamo īpašumu. Nepieciešams rekvizīts.......”.…