Darba tēma:Piekrastes procesi posmā Bernāti-Šķēde
Pēdējo 20-30 gadu laikā Latvijas piekrastē, tāpat kā visā Eiropā un pasaulē, ir krasi pieaudzis postošo rudens un ziemas vētru spēks. Ziemas ir kļuvušas siltākas-bez zemes sasaluma un krasta lediem jūras seklūdens joslā. Rezultātā ir arvien ievērojamāka krasta erozija.
Ņemot vērā šīs problēmas saasināšanos pēdējā laikā un tai pievērsto uzmanību autors darbu izvēlējās rakstīt tieši par piekrastes procesiem Liepājas apkārtnē, kur autors ir pavadījis lielāko savas dzīves daļu.
Darba mērķis: iepazīt piekrasti posmā Bernāti-Šķēde un atrast iespējamos risinajumus vietās, kur novērojama krasta erozija
Darba uzdevumi:
Konstatēt krasta izmaiņas posmā Bernāti-Šķēde pēdējo 100 gadu laikā.
Konstatēt vietas, kur krasta procesi ir visaktīvākie un visbīstamākie
Meklēt pareizāko rīcību un iespējamos vai nepieciešamos krasta aizsardzības veidus.
Hipotēze: Straujo krasta pārmaiņu galvenais cēlonis ir cilvēka darbība.
1.Jūras krasta procesi
Tagadējā jūras krasta joslā dienu no dienas, gadu no gada norisinās dabiskie ģeoloģiskie procesi. Vietumis jūra regulāri noskalo pamatkrastu un uzvirzās sauszemei, citur- krasts maz mainīgs, bet vēl citur tas pakāpeniski aug uz jūras rēkina. Pastāv nepārtraukta mijiedarbība starp pludmali un jūras seklūdens joslu, kur galvenie darbojušies spēki ir vējš un tā izraisītie viļņi un dažādas straumes, Tie pārvieto smiltis, granti un oļus pa jūras dibenu gar krastu, kā arī uz krastu vai no krasta jūrā. Uz pludmali, priekškāpām vai stāvkrastu iedarbojas viļņi un vējš, augstajos jūras stāvkrastos notiek arī nogāžu procesi(grunts noslīdējumi, nogruvumi, nobiršana u.c.) Vētru laikā, viļņu un nogāžu procesiem aktivizējoties, notiek stāvkrastu atkāpšanās. Uz visiem laikiem tiek zaudētas mežu un pļavu platības, ceļi un ēkas.…