Zveja vietējos, piekrastes ūdeņos vienmēr bijusi viena no Latvijas jūras piekrastes iedzīvotāju galvenajiem iztikas un ienākuma avotiem. Šādu darba tēmu izvēlējos tāpēc, kad pats dzīvoju piejūras ciemā, kur viens no galvenajiem iztikas līdzekļiem ir zvejniecība. Gribēju novērot pēdējo gadu tendences un mazliet ieskatīties, kas varētu notikt nākotnē. Lai varētu izanalizēt piekrastes zvejniecību, konkrētāk apskatīšu savu piejūras ciemu Roja.
Sociālisma laikā, līdz 1992.g. zveja tika organizēta zvejnieku kolhozos. Piekrastes zveja bija koncentrētāka galvenokārt Rīgas jūras līča dienvidu un austrumdaļā. Kurzemes piekrastē tā bija daudz mazāk attīstīta.
Būtiskas izmaiņas piekrastes zvejā Latvijā sākās pēc neatkarības atjaunošanas. Zveja tika pārkārtota pēc Latvijas vēsturiskā teritoriālā iedalījuma, t.i., atsevišķu pagastu robežās, kas piekrastes līnijas un zvejas zonas platības ziņā ir daudz mazākas, kā atsevišķu bijušo kolhozu apzvejotās piekrastes teritorijas.
Zvejas tiesības piešķiršana un sadale zvejnieku sabiedrībā un individuāliem zvejniekiem ir nodota piekrastes pašvaldībām. Pamatojoties uz Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūta (LZPI) rekomendācijām, zvejas rīku limits tiek noteikts katru gadu ar ZM Valsts Zivsaimniecības pārvaldes (VZP) rīkojumu. Tagad kolektīvo saimniecību brigāžu vietā zveju veic privāti uzņēmumi un individuālie zvejnieki.
Laikā no 1992.g. zvejas slodze Latvijas piekrastes ūdeņos ir pieaugusi vairākkārtīgi. Kopējā nozveja piekrastē sasniedz 4-5 tūkst. tonnu gadā. Tomēr pēdējo gadu laikā piekrastes zvejniecība parādās negatīvas tendences. Pieaugot zivju resursu ekspluatācijai, sāk samazināties atsevišķu, saimnieciski vērtīgu un tirgū pieprasītāko zivju sugu nozveja, kas liecina par to pārzveju.
Tagad, kad Latvija ir ES dalībvalsts, ir pieejami speciālie līdzekļi piekrastes attīstībai, ar mērķi nodrošināt zivju resursu ilgspējību un vietējo iedzīvotāju nodarbinātību. Šo līdzekļu iegūšanai un projektu dokumentācijas sagatavošanai nepieciešama zvejas stāvokļa un resursu analīze attiecīgās pašvaldības teritorijā.…
