Līdz ar Latvijas iedzīvotāju un juridisko persona labklājības pieaugumu, Latvijā aizvien biežāk parādās informācija par dažādu kultūras jomu atbalstīšanu. Izņēmums nav arī tēlniecības joma, kurā pēdējos gados notikusi visai ievērojama attīstība. Tas, protams, ir pozitīvi, tomēr nereti nākas brīnīties par tā vai cita pieminekļa kārtējo parādīšanos/ nozušanu vai kārtējās veiksmīgi sarīkotās ziedojumu akcijas noslēgumu ar mērķi savākt ziedojumus kādam “Latvijā īpaši nepieciešamam” piemineklim.
Pieminekļu un piemiņas zīmju uzstādīšana Rīgā gadsimtiem bijusi spēle vienos vārtos – pilsētas rāte kontrolēja pieminekļu uzstādīšanu, ar to palīdzību ļaujot izteikties valdošajām aprindām un privātpersonām atstājot vien iespēju greznot savu namu. Patlaban, kad par pieminekļa ierosinātāju var kļūt faktiski jebkurš, to uzstādīšanas jautājums kļuvis haotisks un pārlieku politizēts.
Jāatzīmē gan, ka atšķirībā no pieminekļu bagātajām valstīm Vācijas, Anglijas, Francijas, Latvija un Rīga savas bagātības nav varējusi nosargāt. Piemēram, XX gadsimtā Latvijā astoņas reizes mainījusies politiskā iekārta, un katrs nākamais režīms savu nostiprināšanos centies apzīmogot ar iepriekšējo simbolu gāšanu un jaunu uzstādīšanu, turklāt nerēķinoties ar pieminekļu kultūras un vēstures vērtību.
…