Latvijā lauksaimniecība tagad pārcieš smagus laikus, jo sakarā ar iestāšanos ES ir ļoti strauji palielinājušās gan lopu turēšanas prasības, gan piena kvalitātes prasības, kā arī citas ar lauksaimniecību saistītā problēmas.
Prioritāro lauksaimniecības nozaru vidū vairāk vai mazāk vienprātīgi tiek nosaukta piensaimniecība, cūkgaļas ražošana, graudkopība, dārzeņkopība, ogu audzēšana un augļkopība, gaļas liellopu audzēšana, putnkopība gan gaļai, gan olām.
Tāpat arī, izsakot savas pārdomas par mūsu nosaukto vienmēr prioritāro piensaimniecības nozari, mums arī vienmēr ir jābūt uzmanīgiem. Šobrīd mums it kā ir dāsnākas tās produkcijas kvotas uz Eiropas Savienību, bet tajā pašā laikā Eiropas Savienībā vissasprindzinātākais tirgus ir tieši piena produkcijai, tur šobrīd neinteresē sviests un piena pulveris. Un šeit ir zināmā mērā rebuss, kad Latvijā piena ražotājiem izdosies saņemt minimālo nepieciešamo maksu par realizēto pienu, teiksim, 13 santīmus par litru kvalitatīva piena, taču šobrīd tā nepārsniedz 8-10 santīmus litrā.
Ņemot vērā pašreizējo situāciju nolēmu apskatīt un analizēt kāda tad ir piensaimniecības situācija Latvijā.
Darbs sastāv no četrām nodaļām, kurās tiek apskatīta piensaimniecības dinamika laika posmā no 2001.-2003. gadam. Valsts atbalsts piena ražotājiem pirms un pēc iestāšanās Eiropas Savienībā. Kā arī apskatītas lauksaimniecības attīstības perspektīvas nākotnē.
Darba apjoms ir 26 lapas, tai skaitā, lai darbs būtu pārskatāmāks 9 tabulas un 1 attēls.
Darba izstrādāšanā tika izmantoti Centrālās Statistikas pārvaldes izdevumi, Ministru kabineta noteikumi, kā arī interneta mājas lapas.…