Eksportam un importam ir būtiska nozīme katras valsts ekonomikā. Gan eksports, gan imports dod ekonomisku ieguldījumu valsts izaugsmei. Ar eksporta palīdzību ir iespēja piesaistīt naudas līdzekļus valstij, pārdodot preces dārgāk, nekā tas būtu iespējams pārdodot tās mūsu valsts patērētājiem, līdz ar to palielinot valsts IKP. Imports paver mums iespējas iegūt tās preces, kas netiek ražotas valsts teritorijā.
Latvijas iedzīvotāji ir ieinteresēti palielināt savu izstrādājumu noieta tirgu. Līdz ar to veidojas Latvijas atkarība no sadarbības partnervalstīm. (1)(biznesa pamati) Ar ārējās tirdzniecības palīdzību ir iespēja importēt, piem., kurināmo, degvielu, metālu, ķimikālijas, iekārtas, mašīnas, palīgmateriālus, un miljoniem sīkumu, ko paši neražojam un ekonomiski nespējam ražot.
Latvijas ārējās tirdzniecības sadarbības partneri ir Krievija, Vācija, Zviedrija, Lielbritānija, Lietuva, Somija, Igaunija, Dānija, Nīderlande, Ukraina, Polija, Itālija, Baltkrievija, ASV, Francija, utt. .Valstīm ir jāeksportē tās preces, kuru ražošanā tām ir absolūtas priekšrocības, bet savukārt jāimportē tās preces , kuru ražošanā šo absolūto priekšrocību nav.
Vienām valstīm specializējoties tādās jomās, kurās ir absolūtās priekšrocības, un tirgojot savus pārpalikumus citām valstīm, ieguvējas ir abas puses.
Galvenie kritēriji kāpēc valstis savā starpā tirgojas ar precēm un pakalpojumiem:
1)Ekonomisko resursu – dabas, cilvēku resursu, kapitāla – sadales nevienmērīgums starp valstīm. Ir būtiski atšķirīga dažādu pasaules valstu nodrošināšanā ar ekonomiskajiem resursiem.
2)Ekonomiskā efektivitāte – daudzveidīgo preču ražošana dažādās valstīs ir atšķirīga. Piemēram, Japāna daudz efektīvāk var ražot tādas preces, kurās nepieciešams izmantot augsti kvalificētu darba spēku.
Absolūtās priekšrocības nozīmē ražot vienā valstī kādu preci ar daudz mazākām ražošanas izmaksām nekā citā valstī.
Absolūtās priekšrocības nosaka:
valsts ģeogrāfiskais stāvoklis,
klimatiskie apstākļi,…
