Pieprasījums ( demand ) un piedāvājums ( supply ) ir tigus mehānisma instrumenti. Pieprasījuma un piedāvājuma svarstības regulē tirgu un nosaka, ko ražot? kā ražot? kam ražot? Pieprasījuma un piedāvājuma anlalīze ir svarīgs instruments, kas dod iespēju izprast daudzus ekonomikas procesus: kā sociālie, politiskie un ekonomiskie faktori ietekmē tirgus cenas, kā valdības lēmumi, nodokļi un subsīdijas, muitas tarifi un kvotas ietekmē ražotājus un patērētājus u.tml.
Visus ekonomikas dalībniekus atkarībā no to funkcijām var iedalīt divās grupās – pircēji un pārdevēji. Pircēji ir patērētāji, kas pērk lietas un pakalpojumus, kā arī firmas, kas pērk darbaspēku, kapitālu, izejvielas u.tml., lai ražotu šīs lietas un pakalpojumus. Pārdevēji ir firmas, kas pārdod šīs lietas un pakalpojumus, darbinieki, kas pārdod savu darbaspēku, ražošanas resursu ( faktoru ) īpašnieki, kas pārdod vai izīrē tos. Protams, firmu un cilvēku vairākums ir vienlaikus gan pircēji, gan pārdevēji.
Pircēju un pārdevēju mijiedarbība veido tirgu, kas ir pircēju un pārdevēju kopums, kuru mijiedarbības dēļ notiek preču maiņa ( pirkšana un pārdošana ). Tirgu varam formulēt kā institūciju kopumu, kas saved kopā atsevišķu preču pircējus un pārdevējus.
Pilnīgu konkurenci raksturo šādas iezīmes:
1. Liels pārdevēju un pircēju skaits.
2. Katram pircējam un pārdevējam ir pilnīga informācija par cenām un preču kvalitāti.
3. Pārdodamie produkti ir viendabīgi, t.i., nav iespējams atšķirt vienas firmas produktus no citas firmas produkta.
4. Nav barjeru ieejai tirgū vai tā atstāšanai.
…