Pierādījuma defekts kriminālprocesā

Jau no laika gala cilvēks tic tikai tam, kas ir pierādīts, tā ir viena no cilvēku skeptiskās attieksmes īpašībām – ticams ir tikai tas, kas ir pilnībā pierādīts.
Galvenais kriminālprocesuālais uzdevums ir veikt izmeklēšanu un, pamatojoties uz veiktajiem izmeklēšanas rezultātiem, pierādīt tiesājamās personas vainu, konstatēt reālo patiesību – kā ir noticis noziedzīgs nodarījums, kura persona ir vainīga tā izdarīšanā, kādi ir atbildību pastiprinoši un atbildību mīkstinoši apstākļi, un tad paziņot spriedumu lietā.
Lai tiktu realizēts šis sarežģītais un darbietilpīgais uzdevums, krimināllietu izmeklējot tiek vākti pierādījumi. Pierādīšana ir viens no lielākiem un sarežģītākiem uzdevumiem kriminālprocesā.
Prasība, lai viss tiktu pierādīts kriminālprocesā ir obligāts, tā ir garantija, ka netiks notiesāta neviena nevainīga persona, kas ir vispārīgo tiesību princips - nevainīguma prezumpcija. Izzinot pierādījumus tiek noskaidrota vainīgo personu vainas pakāpe, kā arī pamatojoties uz pierādījumiem tiek noskaidrota faktiskā patiesība sakarā ar notikušo noziedzīgo nodarījumu.
Referātā Autors apskatīs pierādījuma funkcijas, pielietojumu un to īpašības.
…