Pierādījumu klasifikācijas papildu kategorijas. Līdzās iepriekš skatītajiem pierādījumu klasifikācijas veidiem daži zinātnieki piedāvā ieviest vēl citus veidus. Tā, piemēram, Čīles zinātnieki norāda, ka visi pierādījumi iedalāmi pierādījumos ar pilnīgas pārliecināšanas vērtību (plena prueba) un tādos, kuriem pašiem par sevi nav šīs pilnīgās pārliecināšanas vērtības. Pie pirmajiem var tikt pieskaitīti paša tiesneša pārbaudīti lietiskie pierādījumi, daļēji šāda vērtība ir arī publiskajiem dokumentiem. Savukārt angļu kriminālprocesa zinātnieks K. Tappers iesaka ieviest papildu pierādījumu klasifikāciju – atkarībā no to pietiekamības konkrētā procesa posmā, tādējādi visus pierādījumus sadalot šādi – nepietiekami pierādījumi, prima facia pierādījumi un noslēdzošie pierādījumi. Krievijas zinātnieks A. Belkins iesaka pierādījumus klasificēt arī atkarībā no to attieksmes pret pierādīšanas mērķi, iedalot tos patiesuma un melīguma pierādījumos.
Latvijā šādu iepriekšminēto jaunu klasifikācijas modeļu ieviešana nebūtu nepieciešama, ja faktiski tie ir aptverti ar citiem procesuāliem institūtiem. Tā, piemēram, attiecībā uz katra pierādījuma „pierādošās (pārliecinošās) vērtības” noteikšanu atzīmējams, ka tā būtu atstājama brīvai, uz strīdus izlēmēja iekšējo pārliecību balstītai izvērtēšanai, līdz ar to nekāda iepriekš notikta klasifikācija nav nepieciešama. Kas attiecas uz otro papildu klasifikācijas piedāvājumu (nepietiekami pierādījumi, prima facia pierādījumi un noslēdzošie pierādījumi), tad šis jautājums tiek aplūkots pierādījumu robežu sakarā un attiecas nevis uz atsevišķiem pierādījumiem, bet gan uz to kopumu. Pēdējais ierosinājums (patiesuma un melīguma pierādījumi) šķiet vairāk atbilstīgs mūsu apstākļiem, taču arī tas īsti atbalstāms, jo pierādīšana vairumā gadījumu, tiek saprasta kā pozitīva darbība – tātad kaut kā patiesuma pamatošana. Protams, pamatojot kaut kā patiesumu, vie4nlaikus var norādīt uz kaut kā nepatiesumu, tas ir, atspēkot kaut kādu nodarījumu, taču no tā nemainās pierādījuma virzība – tas vienmēr vērsts uz kaut kādas tēzes patiesuma pamatošanu.
Secinājumi
Pierādījumi kriminālprocesā ir Kriminālprocesa likumā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus kriminālprocesā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto. Kriminālprocesa likumā ir noteikti dažādu veidu pierādījumi, kuri ir nepieciešami, lai pierādītu apsūdzētā vainu vai nevainību izdarītā noziedzīgā nodarījumā. Tātad pierādījumi pamato kāda fakta esamību vai neesamību. Pastāv zinātnieku uzskati arī par citiem pierādījumu klasifikācijas veidiem, daži, no kuriem varētu atbilst mūsu apstākļiem.
…
