Ievads
Autora bakalaura darba izvēlētās tēmas nosaukums ir „Pierādījumi kriminālprocesā”.
Krimināllietas ietvaros tiek veikta izmeklēšana un ideālā gadījumā, pamatojoties uz veiktajiem izmeklēšanas rezultātiem prokurors pierāda tiesā aizdomās turētās personas vainu, tiesnesis konstatē reālo patiesību – kā ir noticis noziedzīgs nodarījums, kura persona ir vainīga tā izdarīšanā, kādi ir atbildību pastiprinoši un atbildību mīkstinoši apstākļi, un tad tiesnesis paziņo savu spriedumu lietā. Lai tiktu realizēts šis ilgais, sarežģītais un darbietilpīgais uzdevums, krimināllietu izmeklējot tiek savākti pierādījumi. Katrs savāktais pierādījums tiek izmantots līdz pat tiesas sprieduma likumīgā spēkā stāšanas brīdim un arī pat vēl vēlāk, ja tiek konstatēti krimināllietā jaunatklāti apstākļi.
Prasība, lai viss tiktu pierādīts kriminālprocesā ir labi saprotama un obligāta. Pirmkārt, tā ir garantija, ka netiks notiesāta neviena nevainīga persona. Otrkārt, notiesājot vainīgo personu tiek noskaidrota tās vainas pakāpe. Treškārt, vienīgi pamatojoties uz pierādījumiem tiek noskaidrota faktiskā patiesība sakarā ar notikušo noziedzīgo nodarījumu.
Šie savāktie pierādījumi atspoguļo procesa virzītājam kā objektīvi viss bija noticis. Visas darbības, kas ir saistītas ar pierādījumu savākšanu, pārbaudi un novērtēšanu ir ilgstoša procesuāla darbība un tā ir pierādīšana.
Kriminālprocesa likuma mērķis ir noteikt tādu kriminālprocesa – noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas, kriminālvajāšanas un krimināllietu iztiesāšanas – kārtību, kas nodrošina efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē.
Iepazīstoties ar pierādīšanu kriminālprocesā ir jāatzīst, ka tā ir grūta darbība, prasa lielu atbildību. Veicot pierādīšanu tiek veidots spriedumā likumīgais pamatojums, un veiktā pierādīšana liecina par objektīvi veiktu izmeklēšanu.
Ņemot vērā šās procesuālās darbības svarīgumu autors izvēlējās šo tematu.
Darba mērķis ir iegūt plašākas un dziļākas zināšanas un arī praktiskās iemaņas, izstrādājot savu bakalaura darbu, konsultēties ar pasniedzējiem, praktiskajiem darbiniekiem par interesējošo tēmu, kā arī šīs iegūtās teorētiskās zināšanas sekmīgāk pielietot tālākajā darbā.
Lai efektīvāk tiktu sasniegts darba mērķis, tad savā izvēlētajā tematā autors centīsies izpētīt padziļināti jautājumus, kas saistīti ar pierādījumiem kriminālprocesā, kā arī izmantos pieejamo literatūras klāstu: instrukcijas, likumus, dažādus rakstus no laikrakstiem un grāmatām par interesējošo tēmu, jo autors uzskata, ka tas ļaus pilnīgāk izstrādāt savu izvēlēto bakalaura darbu un sasniegt darba mērķa izvirzītos uzdevumus. Autors uzskatu, ka sekmīgi būtu apvienot praktisko darbu ar teorētiskajām zināšanām, jo nepietiek tikai ar vienu vai otru.
Izstrādājot bakalaura darbu, tiek izvirzīti šādi uzdevumi:
1) iegūt darbam nepieciešamos materiālus;
2) noskaidrot pierādījumu jēdzienu un būtību kriminālprocesā;
3) izanalizēt pierādījumu pazīmes un klasifikāciju;
4) noskaidrot kādi ir pierādījumu veidi Latvijā;
5) izpētīt ārvalstu pieredzi kriminālprocesā.
Darba pētījuma objekts pierādījumi kriminālprocesā, kā arī pierādījumu analīze ārvalstīs.
Darbā tiks izmantotas šādas metodes: pētnieciskā, zinātniskā, salīdzinošā un analītiskā.
…
