Zinātniskajā izziņā būtiski ir sasniegt patiesību. Lai gan patiesība un pierādījums ir dažādi izziņas aspekti, tomēr – kamēr patiesības saturs nav pamatots un pierādīts, atbilstošs atzinums paliek varbūtīga pieņēmuma, hipotēzes vai versijas statusā. Loģika prasa, lai domāšana būtu pamatota un racionāla, tā sakot, balstīta uz pierādījumiem. Pierādījums ir loģiski precīzs tikai tad, ja tiek ievērotas noteiktas prasības, kas balstās uz zināmiem loģikas likumiem un kārtulām. Pierādījuma loģiskā uzbūve sastāv no tā tēzes, argumentiem un demonstrācijas.
Referātā tiek apskatīta pierādījuma būtība, ar to saistītie jēdzieni (argumenti, tēze, demonstrācija), tiek sniegtas to definīcijas un skaidrojumi, sniegto informāciju papildināta ar piemēriem, lai teorija būtu uzskatāmāka. Noslēdzošo nodaļu veltīta tieši pierādījuma nozīmīgumam zinātniskajā izziņā, konkrēti socioloģijā.