Ievads
Piespiedu darbu kā sodu tiesas gadu no gada piespriež aizvien biežāk. Tā 2000.gadā visā valstī piespiedu darbs piespriests 600 gadījumos, 2003.gadā – jau gandrīz 1400, bet 2007.gadā – vairāk nekā 3000 gadījumos.
Salīdzinājumā ar reālu brīvības atņemšanu piespiedu darbs nosodītajam nozīmē iespēju netikt šķirtam no ģimenes un sabiedrības, ģimene savukārt nezaudē apgādnieku, sodītajam ir iespēja izvērtēt savu uzvedību un ar godprātīgu darbu atlīdzināt sabiedrībai nodarīto kaitējumu, un galu galā viņš ir pasargāts no riebeklībām, kādas iespējamas cietumā.
Svarīgs arī ekonomiskais aspekts: ar piespiedu darbu sodīts cilvēks sabiedrībai izmaksā apmēram 13 reizes mazāk, nekā cietumā turēts un ar „kroņa” maizi barots. Valsts probācijas dienesta Saldus teritoriālās struktūrvienībās darbinieki ir aprēķinājuši, ka viņu dienestam viens klients diennaktī izmaksā 75 santīmus, bet viens cietumnieks nodokļu maksātājiem diennaktī izmaksā nu jau līdz 12 latiem.
Laika posmā no 2007. gada 15.janvāra līdz 15.septembrim SIA Factum ar 75% Eiropas Savienības finansiālu atbalstu no Eiropas Sociālā fonda un 25% Latvijas valsts budžeta finansiālu atbalstu īstenoja pētījumu par piespiedu darba nozīmi sociālās atstumtības mazināšanā. Pētījumam bija 3 mērķi.
Pirmkārt, lai veicinātu kriminālsoda piespiedu darbs plašāku piemērošanu, bija nepieciešams noteikt barjeras, šķēršļus un aizspriedumus, kas kavē soda piemērošanu likumpārkāpējiem un tā praktisku īstenošanu, aptverot visas tiešas un netiešas mērķa grupas.
Otrkārt, bija nepieciešams sniegt praktiskus ieteikumus sodu piemērošanas un uzraudzības institūciju pārstāvjiem, lai uzlabotu piespiedu darba sociāli labvēlīgo efektu.
Treškārt, bija jānoskaidro, kādu informāciju būtu jāsniedz sociālajiem partneriem, sabiedrības viedokļa veidošanas aģentiem un politikas veidotājiem par piespiedu darba lomu sociālās atstumtības mazināšanā, lai veicinātu izpratni par soda būtību un sabiedrības ieguvumiem.
Kriminālsoda piespiedu darbs būtība saskan ar Latvijas valsts mērķi mazināt sociālo atstumtību dažādās sociālā riska grupās, kuru starpā ir arī bijušie ieslodzītie, un ka piespiedu darbs kā sods ir samērā nesen ieviests Latvijā. Statistikas pārskati rāda, ka Piespiedu darba piemērošana daudz lielākā mērā ir atkarīga no to institūciju pārstāvju lēmuma, kas nodarbojas ar kārtības un tiesiskuma uzturēšanu valstī, tad ir izskatīta galvenokārt to profesionāļu pieredze un attieksme pret šo soda veidu, kuri nosaka soda piemērošanas vidi. Kriminālsoda piespiedu darbs piemērošana dod sabiedrībai divus būtiskus labumus. Pirmais labums ir tāds, ka notiesātās personas sodu izcieš sabiedrībā, kas nozīmē, ka persona tiek gan sodīta, gan tiek izpildīts sabiedrībai derīgs un nepieciešams darbs. Sodu notiesātais izcieš no pamatdarba un mācībām brīvajā laikā, bez atlīdzības veicot tos darbus, ko viņam ierāda nodarbinātājs. Otrais labums ir tāds, ka, sodot personu, tiek kavēta izpratnes par sabiedrības normām un vērtībām zaudēšana, kas lielākā mērā ir iespējama ieslodzījuma vietās. Šāda sistēma kopumā samazina sabiedrības resursus, ka ir jātērē, lai uzturētu ieslodzījuma vietu sistēmu un lai nodrošinātu iespēju iekļauties sabiedrības dzīvē tām notiesātām personām, kas izcietušas soda brīvības atņemšanas iestādēs. Piespiedu darbs rada iespēju pārdomāt nodarīto, rodas kauna sajūta, darbs disciplinē, ir iespēja atlīdzināt sabiedrībai nodarīto kaitējumu bez atlīdzības.
…
