Ievads
Nodokļi, kā ekonomiska kategorija, skar visu iedzīvotāju intereses. No tā, kādā mērā nodokļu sistēma Latvijā sakārtota un atbilst pastāvošajai ekonomiskajai situācijai ir atkarīga sabiedrības attīstība kopumā.
Katras valsts valdības uzdevums ekonomikā ir nodrošināt valstiski svarīgu funkciju finansēšanu, veicināt stabilu uzņēmējdarbību un sekmēt iedzīvotāju labklājību.
Lai šos mērķus īstenotu, valdības rīcībā ir jābūt stabiliem un pietiekamiem ieņēmumiem, kas ir nepieciešami prioritāru sociālo un ekonomisko pasākumu finansēšanai un fiskālā deficīta ierobežošanai.
Nodokļi kopumā veido vidēji 84% no valsts kopbudžeta ienākumiem, un līdz ar to nodokļu iedalīšanai ir ļoti liela nozīme. Pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk tekstā PVN), tiek iekļauts preču un pakalpojumu cenās un līdz ar to ir uzskatāms par noteicošo nodokli – pretstatā tiešajiem nodokļiem, ko iedzīvotāji un uzņēmumi maksā no saviem konkrētajiem ienākumiem.
Attiecībā uz nodokļu sistēmu, to pilnveidojot, jāievēro efektivitātes principi. Nodokļu sistēmai jābūt:
• korektai pret dažādiem nodokļu maksātājiem;
• saprotamai un stabilai ilgākā laika posmā;
• ātri reaģējošai uz ekonomisko apstākļu izmaiņām;
• pēc iespējas viegli un lēti pārvaldāmai.
• efektīvai resursu sadalīšanā valsts ekonomikā;
Nodokļu sistēmā PVN ir galvenais patēriņa nodokļa veids. Mūsdienās tikai divās OECD valstīs - ASV un Austrālijā vēl nepastāv pievienotās vērtības tipa nodokļi.
Līdz 1992. gadam Latvijā spēkā esošais apgrozījuma nodoklis faktiski bija saglabājies no padomju laikiem (kā iepriekš noteikta starpība starp ražošanas un patēriņa cenu).
1992. gadā izdarītie grozījumi apgrozījuma nodokļa likumā jau bija vērsti uz šā nodokļa veidošanu pēc pievienotās vērtības nodokļa principiem. Laikā no 1992. gada līdz 1994. gada 1. jūnijam spēkā esošā apgrozījuma nodokļa likmes bija diferencētas: pamatlikme - 12%, pazeminātā likme lauksaimniecības produktiem - 6%, vēlāk pamatlikme -18%, pazeminātā likme - 10%, bet no 1994. gada 1. jūnija vienota likme 18%. 1995. gadā tika pieņemts likums „Par pievienotās vērtības nodokli”, kas aizstāja likumu „Par apgrozījuma nodokli”.
PVN priekšrocība ir tā, ka šis nodoklis ir viegli iekasējams un administrējams (to dēvē par "neredzamo" nodokli), ka arī pieņemts uzskatīt, ka šis nodoklis mazāk bremzē uzņēmējdarbības attīstību. Savukārt nodokļa trūkums ir, ka tas ir sociāli netaisnīgs nodoklis (reduktīvs), jo nodokļu slogs trūcīgiem iedzīvotājiem ir lielāks kā turīgiem iedzīvotājiem.
Eiropas Savienībā visi pasākumi netiešo nodokļu jomā ir paredzēti, lai varētu izveidot iekšzemes tirgus un nodrošinātu to pilnvērtīgu funkcionēšanu, nepieļaujot konkurences deformēšanu. Latvijas valsts politiku ietekmē starptautiskā vide, ar kuru saskaras nodokļu sistēma. Starptautiska sadarbība ietekmē nodokļu politikas virzību valstī. Protams, katra valsts rīkojas atbilstoši savām interesēm.
…
