Slobodičikovs V. raksta, ka jaunie cilvēki – „skaistuma kalpotāji” visbiežāk priekšplānā izvirza estētiskos vērtējumus. Mīlestība pret skaistumu noved pie īsta ķermeņa ideāla. Jaunākā skolas vecuma bērnus piesaista rotas, viss, kas var piesaistīt skatienu, kas palīdz estētiski noformēt cilvēka ķermeņa vizuālo tēlu. (16;38) Bieži ir novērots, ka mazie bērni vēlas līdzināties savam elkam, mīļākajam multfilmu varonim, mūziķim, aktierim u.t.t. (autoritātei).
Sekojoši Slobodičikovs ir teicis, ka savos vienaudžos jaunākā skolas vecuma bērni vērtē vai viņam patīk tas pats elks, aktieris, multfilmu varonis u.t.t.
Estētiskam ideālam atbilst bērnu morālie ideāli, bezkompromisu un shematiski, ne vienmēr secīgi, kaut arī ņemot to vērā tas ir negaidīti šo bērnu vecumam.
Žans Piažē raksta, ka pastāv arī uzskats, ka šajā vecumā var attīstīties morālie principi. Bērni sāk saprast, ka tas nav tikai pakļaušanās vai pievienošanās noteiktai sociālai morālei, bet labprātīga pienākumu pieņemšana. Mēģinājums pašapliecināties. (13;215)
Vengers A. min, ka ģimenēs, kurās ir augsti morāles principi, ir liela iespējamība, ka bērns iemācīsies šos principus, un izmantos tos vērtējot līdzcilvēkus, un mēģinot atrast tajos morālās vērtības, un ne tikai vērtēt pēc estētiskiem principiem. (7;56) Šie bērni vairāk savus vienaudžus vērtē kā personības, viņi ļauj vienaudzim sevi pierādīt, un attaisnot cerības. Bērni, kuri ir auguši ģimenēs, kurās tiek izkoptas morāles vērtības ir grūtāk pārliecināt par to, ka vērtēt konkrēto vienaudzi vajadzētu pēc tā, kā viņš ģērbjas vai kā izskatās viņa māja, vai viņš nāk no sliktas ģimenes vai viņš ir rupjš u.t.t. Šis bērns tik viegli nepakļaujas citas autoritātes viedoklim, jo viņam ir izveidojies pašam savs viedoklis pie kā viņš arī pieturās un pēc kā viņš vērtē līdzcilvēkus.…
