Pacelšanās spārnos. Dažas pīles, it īpaši peldpīles, var pacelties no ūdens ļoti ātri un gandrīz vertikāli. Viņas ar kājām atsperas pret ūdeni un vēcina spārnus, ka to gali skar ūdeni.
Daļēja ieniršana. Lai sameklētu barību, peldpīles atšķirībā no nirpīlēm pilnībā neienirst, bet ūdenī iegremdē tikai kaklu un vidukļa priekšdaļu. Šādā pozā peldpīles meklē barību. Lai noturētu galvu zem ūdens, viņas airējas ar pleznām.
Niršana. Dažu sugu pīles, piemēram, nirpīles, meklējot barību, pilnībā ienirst ūdenī. Lai neuzpeldētu atpakaļ virs ūdens, nirpīles sakļauj spalvas un izspiež starp tām esošo gaisu. Kājas ķermeņa aizmugurē darbojas kā dzenskrūve. Vislabākais nirējs-ūdensputns ir kākaulis. Viņš var ienirt 55m dziļumā.
Spalvu maiņa. Pīlēm visas spalvas nomainās vienlaikus, tāpēc, kamēr spalvas vēl nav ataugušas, pīles šajā laikā nespēj lidot. Spalvu maiņas periodā tēviņiem parastā krāšņā apspalvojuma vietā ir visai neuzkrītošs, mātīšu pelēcīgajam tērpam līdzīgs apspalvojums. Šāds ietērps palīdz nomaskēties no plēsējiem.
Ligzda. Pīles parasti ligzdo starp zālēm uz zemes netālu no ūdenstilpnēm. Vispirms mātīte uz zemes izveido iedobi, tad no dažādiem augiem būvē ligzdu un pēc tam to izklāj ar dūnām, kuras izplūc no vēdera. Tas palīdz olas saglabāt siltas, kamēr māte atstāj ligzdu, lai sameklētu sev barību. Pirms promiešanas māte olām uzsedz biezāku dūnu kārtu, lai tās noslēptu no plēsējiem. Cilvēki pūkpīļu dūnas izmanto, lai izgatavotu spilvenus, guļammaisus un siltās vējjakas.
Uzmanības izrādīšana. Jau ziemā pīles sev meklē partneri. Lai pievērstu sev mātīšu uzmanību, šajā laikā tēviņiem ir īpaši krāšņs tērps. Pārošanos bieži pārtrauc sāncenšu parādīšanās. Lakstojoties tēviņi parasti veic rituālas kustības, kuras papildina dažādi saucieni. Katras sugas pīlei saucieni un kustības mazliet atšķiras. Pīles parasti veido pārus pavasarī, kad nokļuvušas piemērotā ligzdošanas vietā.
…
