Pilnvara ir vienpusējs tiesisks darījums. CL 1427.pants nosaka tiesiska darījuma būtību: pie tiesiska darījuma būtības pieder tā taisītāja gribas izteikums (..). Kamēr griba nav vēl izteikta, tai nav nekāda tiesiska spēka. Lai šis tiesiskais darījums būtu spēkā, nepietiek ar to vien, ka tā dalībnieki izteic savu gribu, bet ir vēl vajadzīgs, lai šī griba būtu radusies brīvi – bez maldības, viltus vai spaidiem (CL 1440.pants). Pilnvaru savā vārdā sastāda un izdod pilnvarotājs, bet pilnvarojuma apjoma tiesības izlieto pilnvarnieks.
CL pēc pilnvarojuma jeb pilnvarniekam piešķirtās pārstāvības varas apjoma izdala sekojošus pilnvaru veidus (2291.p.): universālpilnvaras, ģenerālpilnvaras un speciālpilnvaras.
Universālpilnvara dod tiesības jebkurā situācijā bez ierobežojumiem pārstāvēt pilnvaras izdevēju, veikt visas iespējamās darbības, kurās pieļaujama pārstāvība, izņemot CL 2301.p.2.daļā minēto ierobežojumu: izdarīt atsavinājumus, ieķīlājumus vai nekustamā īpašuma apgrūtinājumus ar lietu tiesībām, vest prāvas, izdarīt pārjaunojumus, kā arī izdarīt un saņemt maksājumus, universālpilnvarnieks, ja viņam nav uz to noteikta pilnvarojuma, drīkst tikai nepieciešamos gadījumos un lai pasargātu savu pilnvarnieku no draudošiem zaudējumiem. Tātad uzskaitītās darbības pilnvarā jānorāda atsevišķi, visbiežāk tas tiek darīts apkopojošas norādes veidā. Universālpilnvara ir visplašākā pilnvara un katram tās devējam vispirms rūpīgi jāapsver, vai viņš vēlas uzticēt kādam tik ļoti plašu pilnvarojumu.
Ģenerālpilnvara dod pilnvarniekam tiesības noslēgt pilnvarotāja vārdā noteikta veida tiesiskus darījumus (piemēram, slēgt īres līgumus ar pilnvarnieka īpašumā esošās mājas īrniekiem) vai arī noslēgt dažāda veida tiesiskus darījumus, kas attiecas uz kādu pilnvarnieka darbības sfēru, proti, - rīkoties ar kādu konkrētu mantu, apsaimniekot, pārvaldīt, pārdot, dāvināt nekustamo īpašumu. …
