Darbs veltīts ļoti aktuālai pārstāvības tēmai, kura tiesību doktrīnā ir salīdzinoši vispārīgi un sen apskatīta, un kurai likumā trūkst sakārtota un skaidra regulējuma.
Mūsdienu apstākļos, kad praktisku vai ekonomisku apsvērumu dēļ, kā nepieciešamība veikt vairākus darījumus un darbības vienlaikus vai nepietiekamas kompetences dēļ kā „glābiņš” var būt pilnvarojuma līgums jeb līgums, ar kuru citai personai tiek uzticēta savu lietu pārziņa. Šo iemeslu dēļ pilnvarojuma līgums ir praksē ļoti nozīmīgs līgums, tādēļ it sevišķi būtu nozīmīgi uzzināt visus ar šo tematu saistītos jautājumus. Kursa darba apjoms ir pārāk mazs, lai šo institūtu pilnībā izpētītu, tādēļ šis darbs ir ievads bakalaura darbam, kurš būs veltīts daudz plašākai pārstāvības tēmai, tādēļ darba gaitā izvirzīto tēžu un inovāciju apkopojums nav pilnīgs.
Pilnvarojuma līgums ir svarīgs civiltiesību institūts, kurš ir visplašāk pazīstamais līgumiskās pārstāvības veids, bet joprojām nav īstas izpratnes par šī jēdziena saturu un doktrīnā atrodamas pretrunas.
Šis līgums regulē pilnvarnieka un pilnvarotāja tiesiskās attiecības, tādēļ tajā, tāpat kā jebkurā citā līgumā, ir nepieciešams abu pušu saskanīgs gribas izteikums, lai nodibinātu šo saistību tiesību. Tādēļ uzmanība veltīta arī pilnvarojuma līguma un pilnvaras institūtu savstarpējai saistībai un šo institūtu nošķiršanai. Sevišķi plaši apskatīts salīdzinoši jaunākais pilnvaras veids – prokūra, kā arī īpaša uzmanība ir veltīta pilnvarojuma līguma pārkāpumu veidu noteikšanai.
Runājot par pilnvarojuma līguma pārkāpumiem visbiežāk tiek pieminēta pilnvarnieka rīcība, bet šajā darbā ir vērsta uzmanība arī uz pilnvarojuma līguma pārkāpumu no pilnvarotāja puses, kā arī uz pilnvarojuma līguma pārkāpumu veidu uzskaiti, kura līdz šim nav vispār netika veikta. Tas aplūkojams darba 6. nodaļā.
Jāpiekrīt Saistību tiesību pasniedzējas Baibas Brokas teiktajam, ka viens no vissvarīgākajiem uzdevumiem juristu profesijā ir līdzīgi kā cītīgiem ārstiem veikt tiesisko darījumu „profilaksi” jeb pārkāpumu un problēmu novēršana, ne tikai „simptomu ārstēšana”.
Šī iemesla dēļ darba mērķis ir paskaidrot un norādīt, kā vajadzētu rīkoties un uz ko vajadzētu vērst uzmanību slēdzot pilnvarojuma līgumu un parakstot līgumus ar personu pārstāvjiem.
Šajā darbā priekšlikums ir atsevišķi atdalīt un izcelt bezatlīdzības un atlīdzības pilnvarojuma līguma regulējumus, un arī regulēt tos atsevišķi sīkāk pēc autora veikto pārkāpumu veidu uzskaitījuma.…
