Civillikuma pilnavaras: speciālpilnvara, ģenerālpilnvara un universālpilnvara, arī savā starpā atšķiras, gan ar to nozīmīgumu, gan spēku. Piemēram, speciālpilnvara var tikt izdota vai nu viena vai viena atsevišķa gribas izteikuma izdarīšanai, ģenerālpilnvara dod pilnvarniekam tiesības noslēgt pilnvarnieka vārdā noteikta veida tiesiskos darījumus uz noteiktu pilnvarotāja darbības jomu un universālpilnvara – ļauj ppilnvarotāja vārdā izdarīt jebkādas darbības, kurās ir pieļaujama pārstāvība. Ģenerālpilnvaras un universālpilnvaras pastāvēšanai salīdzinājumā ar speciālpilnvaru ir raksturīgs zināms ilglaicīgums, kas izskaidrojams ar noslēdzamo darījumu lielāku skaitu. Tātad pilnvaras, kas domātas komercattiecību sfērai, civillikuma un komerclikuma izpratnē atšķiras šādi: Civillikuma pilnvaru(specpilnvaras, ģenerālpilnvara, universālpilnvara, katra ir ar atsevišķu darbības apjoma nozīmi, tad prokūra ir plaša apjoma pilnvarojums, izņemot likumā noteikto – atsavināt, ieķīlāt, apgrūtināt ar lietu tiesībām nekustamo īpašumu. Arī komercpilnavar ir noteikta veida darījuma iedalījumā. Civillikuma pilnvaras un komercpilnvara ir izdotā tā, ka tās drīkst nodot trešajai personai, ja šādas tiesības personai ir piešķirtas, savukārt prokūru nedrīkst! Pilnvaras izbeidzas šādi – Civillikuma pilnvaras: izbeidzas, cita starpā, ar pilnvardevēja nāvi, parastā komercpilnvara izbeidzas, cita starpā ar pilnvardevēja nāvi, taču prokūra izbeidzas tikai ar atsaukumu, prokūrista nāvi vai komersanta izslēgšanu no komercreģistra. Pilnvaras ierobežojumi arī ir atšķirīgi Civillikumā pastāv ultra vires princips – ja pilnvarnieks ir pārkāpis savas kompetences robežu, pilnvaras devējs par to neatbild un tāds darījums pilnvaras devējam nav saistošs. Savukārt komerctiesībās tā nav!…