Lai zirga organisms spētu uzņemt tam vajadzīgās vielas, barība ir iepriekš jāapstrādā jeb jāsagremo. Sagremošanas uzdevums ir barības līdzekļos esošās neuzsūcamās un šūnām tieši nepieejamās barības vielas mehāniski un ķīmiski pārveidot, lai asinis tās varētu uzsūkt un tās noderētu audu uzbūvei, dziedzeru darbībai un izlietotās enerģijas segšanai.
Gremošanas process sākas mutē. Mutes dobumā barība tiek pakļauta rūpīgai mehāniskai apstrādei: to sasmalcina un sakošļā ar zobiem, bagātīgi saslapina un piesātina ar siekalām. Barības sasmalcināšanu lielāko tiesu veic dzerokļi. Tiem palīdz cieto aukslēju veltnīši un mēles raga kārtiņa.
Siekalas ir visu mutes dobuma dziedzeru atdalījumu maisījums. Siekalu daudzums, kas, barību košļājot, izlīst mutes dobumā, ir atkarīgs no barības ķīmiskām un fizikālām īpašībām; jo rupjāka un sausāka barība, jo vairāk rodas siekalu; arī barības garšīgums un citi kairekļi veicina siekalu atdalīšanos.[1]
Zirgs 24 stundu laikā spēj izdalīt līdz 40 kg siekalu. Sasmalcināta un ar siekalām lielākā vai mazākā mērā piesātinātā barība nokļūst barības vadā. Barības vadā nekāda barības pārstrādāšana nenotiek, un tā uzdevums ir tīri mehāniski barību novadīt kuņģī. Barības vada gļotādā ir daudz dziedzeru, kas bagātīgi atdala gļotas un atvieglo barības virzīšanu uz kuņģi.[3]
Barības masa ko zirgs norij, kuņģī sajaucas ar kuņģa sulu. Kuņģa sula satur sālsskābi un fermentus - pepsīnu un himozīnu. Zirga kuņģis salīdzinājumā ar atgremotāju kuņģi ir mazs, un tajā atkarībā no dzīvnieka lieluma ietilpst 8 - 15 litru ūdens vai barības putriņas. Olbaltumvielu sagremošanu sāk kuņģī pepsīns, un to pabeidz tievajās zarnās citi fermenti. Kuņģa sulas sālsskābei ir svarīga nozīme ne tikvien barības sagremošanā, bet tā nonāvē daļu mikrobu, kas kuņģī nokļuvuši līdz ar barību. Gremošanas procesā barības masa no kuņģa nokļūst divpadsmitpirkstu zarnā, kur barību tālāk ķīmiski apstrādā aizkuņģa dziedzera sula un zarnu sula.
Aizkuņģa dziedzera un tievo zarnu sulas fermenti- tripsīns, enterokināze un erepsīns sašķeļ tālāk olbaltumvielas; lipāze sašķeļ taukus, bet amilāze, maltāze un laktāze sašķeļ ogļhidrātus. …
