Sadarbība ar Krieviju hercogam Jēkabam nepieciešama, jo saasinājušās attiecības ar Poliju – Lietuvu un Zviedriju parāda aktīvu agresīvu ārpolitiku ‘‘Pirmais solis sadarbībai ar Krieviju tiek sperts 1645. g., kad hercogs Jēkabs uz Maskavu nosūta sūtņus ar J.F fon der Rekkī vadībā, lai vienotos par Kurzemes - Zemgales hercogistes iesaistīšanos tirdzniecībā ar zīdu no Persijas” (14.5).
Šī misija beidzās neveiksmīgi, bet hercogs Jēkabs turpina uzlabot sadarbību ar Krieviju .
1646. g. 2. februārī viņš nosūta kņazam Ļvovam ziņu par nodomu sūtīt uz Krieviju sūtni M Felkerzamu, lai apsveiktu caru Alekseju Mihaloviču ar kāpšanu Krievijas tronī.
Uz šo ziņu cars Aleksejs Mihailovičs atbild, “ tā kā Kurzemes hercogiem un Krievijas cariem iepriekš nav bijušas diplomātiskas attiecības un arī turpmāk tās nav vajadzīgas, tad sūtņu ierašanās nav vajadzīga un pieļaujama’’. (14.5)
Tāda atbilde hercogu Jēkabu neapmierināja un laika posmā no 1647. – 1654. g. viņš vairākkārt cenšas nodibināt attiecības ar Krievijas caru Alekseju Mihailoviču.
Nevar apgalvot, ka diplomātisko attiecību trūkums starp Kurzemes hercogu un Krievijas caru traucētu abu valsu ekonomiskajai un politiskai sadarbībai.
Krievijas tirgotājus vienmēr bija interesējuši izeja uz Baltijas jūru, Kurzemes-Zemgales hercogiste tika atzīta par vispiemērotāko, jo tajā tirgotājiem te bija iespējama brīva tirdzniecība un netika prasīta muita, kā pārejā Baltijas jūras zemēs Jelgavu labprāt kā tirdzniecības centru izmantoja arī baltkrievu un lietuviešu tirgotāji. Arī Kurzemes tirgotāji, izmantoja brīvās tirdzniecības priekšrocības, viņi nepārtraukti uzturējās daudzas Krievijas pilsētas.(16.6)
Tajā pašā laikā abu valstu valdības sāka sistemātisku saraksti, kurā hercogs Jēkabs informēja Krieviju par stāvokli Eiropā (16.5)
Pēc cara Alekseja Mihailoviča lūguma viņš arī palīdzēja vervēt kareivjus krievu armijas vajadzībām.
Būdams tālredzīgs politiķis, hercogs Jēkabs no 1651. – 1653. gadam vada sarunas par konfliktu starp Poliju un Zviedriju nepieļaušanu.
Lai pasargātu savu zemi no iesaistīšanos šajā konfliktā viņš no cara Alekseja Mihailiviča ieguva rakstu, kurā Kurzeme tika atzīta par neitrālu.
1654. g. 15 maijā sākas krievu – poļu karš. Būdama vasaļatkarība no Polijas Kurzemes – Zemgales hercogiste tomēr centās saglabāt šajā karā neitralitāti. Vienīgā iesaistīšanās šajā karā ir, kad , Polijas spiediena rezultātā, Kurzemes – Zemgales hercogiste nosūta uz krievu aplenkto Dinaburgu 1400 kareivju. Krievija nekavējoties pieprasa, lai Kurzemes – Zemgales hercogiste pārtrauc atbalstīt Poliju, ko hercogs Jēkabs arī izdarīja.…
