Pilsētas un tirdzniecība viduslaikos

1. Pilsētu veidošanās un attīstība viduslaiku Eiropā.

Viena no raksturīgām 12. – 13.gs. iezīmēm bija arī pilsētu dzīves aktivizēšanās un jau-

nu pilsētu rašanās. Šis process, tāpat kā dažādo uzlabojumu ieviešana lauksaimniecībā, aizsā-

kās jau 11.gs. Pilsētu uzplaukums ir cieši saistīts ar saimnieciskajām un demogrāfiskajām pār-

maiņām, ko Eiropa piedzīvoja 11. – 13.gs. Līdz ar iedzīvotāju skaita straujo palielināšanos at-

tīstījās tirdzniecība un satiksme, pieauga pieprasījums pēc amatnieku ražojumiem. Pateicoties

pārmaiņām lauksaimniecībā, zemnieki spēja sagādāt pietiekamu daudzumu pārtikas ne vien

sev un saviem kungiem, bet arī citiem cilvēkiem, kas nebija nodarbināti agrārajā sfērā.

Valdnieki un zemes īpašnieki dibināja tirgus vietas, kur tirgotājiem un amatniekiem

bija izdevīgi apmesties un kas ar laiku ieguva pilsētas tiesības.

12. – 13.gs. Eiropa pārdzīvoja īstu pilsētu dibināšanas bumu. Ikviens karalis, hercogs,

grāfs vai kņazs, kurš domāja par savas varas un dzimtas varas nostiprināšanas perspektīvām,

bija ieinteresēts, lai uz viņa zemes būtu iespējami daudz pilsētu. Tās bija svarīgas gan kā no-

cietinātas vietas, gan kā naudas saimniecības centri. Par pilsētām tika uzskatītas apmetnes, ku-

ru iedzīvotājiem karalis, hercogs, grāfs, bīskaps vai dažos gadījumos arī kāds zemāka ranga

augstmanis bija devis trīs galvenās tiesības : brīvi tirgoties ( tirgus tiesības ), celt mūri ( tiesī-

bas pašiem pilsētniekiem rūpēties par savas personas un mantas aizsardzību ) un nepakļauties

nevienam kungam, izņemot senjoru, ar kuru pilsētniekus saistīja uzticības zvērests.


…