Pilsētvides un citu telpu tēlojums F. Dostajevska romānā "Noziegums un sods" un tā nozīme Raskoļņikova lemtspējas, psiholoģiskā stāvokļa un zemapziņas atklāsmē

Raskoļņikovs runā ar bezpajumtnieku Marmeladovu, kas stāsta par alkohola atkarību un tā vainu, ka meita Soņa ir prostitūta. Viņš stāsta, ka "..mana vienīgā meita pirmo reizi ar dzel-teno biļeti aizgāja.."10 Dzeltenā biļete Pēterburgas sabiedrības vidē simbolizē nabadzību un kaunu, kā arī vienu no 19. gadsmita Pēterburgas postiem: prostitūcijas pieņemšanu un pat regulāciju. Jāpiemin, ka tulkojums vārdam "psihiatriskā iestāde" krievu valodā ir "желтый дом" jeb dzeltenā māja, kas, iespējams, ir autora norāde uz to, ka tēlam ir kāda psiholoģiska slimība. Kad Raskoļņikovs pirmo reizi satiek Aļonu, viņš ievēro, ka viņai ir "nodzeltējusi
kažokādas jaka"11 un "dzeltenās tapetes"7 dzīvoklī. Pēc nozieguma veikšanas, Aļonas
Ivanovas dzīvokļa tapetes tiek nomainītas uz baltām, kuras, Raskoļņikovam ieraugot ,
aizkaitina viņu. Baltā krāsa, turpretim, simbolizē tīru sirdsapziņu un atgādina tēlam par morālo vērtību pārkāpumu, no kura sekām viņš cenšas izbēgt. Tapetes, kā arī krāsu kontrasts, tiek izceltas, kad Raskoļņikova dzīvoklī notiek saruna par slepkavību un viņš cenšas novērsties, pētot savās tapetēs "neveikli zīmētu baltu ziediņu ar rūsganām svītriņām un sāka vērot: cik tajā lapiņu, kādi lapiņām robiņi, cik
svītriņu?"12…