Piramīdas un kapenes Senajā Ēģiptē

Karaliskās kapenes un piramīdas ir komplicētas celtnes un nozīmīgas reliģiskiem mērķiem. Tie atradās gar Nīlu, ļoti svarīgu ūdensceļu visas valsts garumā. Gandrīz 2000 gadu, līdz pat Jaunās karaļvalsts beigām 1070. gadā p.m.ē., kapenes tika celtas Nīlas rietumu uzbērumā. Tas tādēļ, ka saule riet rietumos un ēģiptieši ticēja, ka rietumu tuksnesis ir ceļš uz viņpasauli, un tā ir vieta kur uzturas mirušie un caur kurieni saules dodas naktī.

Pirmās dinastijas valdnieki (2920. – 2770. gads p.m.ē.) tika apglabāti viņu senču kapavietās Abidosā (Abydos), Dienvidēģiptē. Viņu kapavietas tika celtas no dubļu ķieģeļiem (ķieģeļi tika apdedziāti saulē) un sastāvēja no divām daļām: no kapenēm tuksnesī, kur tika apglabāts valdnieks un taisnleņķa trījstūra korpusa, kas atradās tuksneša malā, kur tika veikti rituāli. Pāris akmens stabi atzīmēja vietu, kur atrodas kapenes un augstu turēja tur atrodošā valdnieka vārdu.

Abidosa (Abydos) (1. attēls) ir sena Ēģiptes pilsēta, kas atradās Nīlas rietumu uzbērumā, apmēram 160 kilometrus upes lejtecē no senās pilsētas Tēbas. Vairums Ēģiptes valdnieki pirmajā un otrajā dinastijā, 2920. – 2649. gadam p.m.ē., tika apglabāti tieši tur. Starp pirmo dinastiju un 26. dinastijas beigām (525. gads p.m.ē.) viena pilsētas daļa bija vieta, kur atradās deviņi tempļi. Lielais Abidosas templis tika uzcelts citā vietā, Seta I valdīšanas laikā no 1302. līdz 1290. gadam p.m.ē., un tas vēl joprojām ir neticami labi saglabājies. …