Zinātniski pētnieciskā darba nosaukums ir „Pirmā astronomiskā teleskopa un mūsdienu teleskopa novērojumu salīdzinājums”. Autores ir Santa Trone un Santa Rudzīte. Darba mērķis ir novērot debess ķermeņus ar mūsdienu astronomisko teleskopu un redzēto salīdzināt ar pirmā astronomiskā teleskopa debess novērojumu rezultātā iegūtajiem attēliem.
Zinātniski pētnieciskais darbs sastāv no teorētiskās un praktiskās daļas un pielikuma. Pirmā daļa sniedz īsu informāciju par astronomijas attīstību, pirmo astronomisko teleskopu un tā izgudrotāju Galileo Galileju, kā arī nelielu ieskatu par 2009. – astronomijas gadu.
Praktiskā daļa sastāv no atskatiem par ekskursijām uz F. Candera muzeju un Skolu astronomijas festivālu un tajā iekļauts pirmā astronomiskā teleskopa un mūsdienu teleskopa Meade ETX novēroto debess ķermeņu salīdzinājums.
Pielikumā atrodas fotogrāfijas par veikto pētījumu un pieminēto pasākumu informatīvie plakāti.
Zinātniski pētnieciskais darbs sastāv no 23 lapaspusēm, 1 tabulas un 27 attēliem.
Secinājumi - optiskais teleskops ir astronomisks instruments, kurš uztver elektromagnētisko starojumu, to izmanto debess objektu attēlu, spektru iegūšanai vai starojuma intensitātes mērīšanai. Tā radītājs ir Galileo Galilejs 1609. gadā. Viņš atklājis Saules plankumus, četrus Jupitera pavadoņus, noteicis Mēness kalnu augstumus, konstatēja, ka Piena ceļš sastāv no milzīga daudzuma vāji spīdošām zvaigznēm, novēroja Veneras un Merkura fāzes, atklāja Saturna gredzenus un izveidoja pilnvērtīgu Oriona zvaigznāja karti. Ar pirmo astronomisko teleskopu novērojumu rezultātā iegūtie attēli ir primitīvāki, jo tie ir zīmēti, bet tomēr ļoti precīzi. Mūsdienu attēli, kas iegūti fotografējot atspoguļo, gan patieso krāsu, gan citas debess ķermeņu īpašības.
Astronomija ir zinātne, kurā arī amatieriem ir iespēja veikt pētījumus un novērojumus. Romas katoļu baznīca būtiski kavējusi astronomijas attīstību.
Mūsdienās skolniekam Latvijā ir iespēja apmeklēt dažādus ar astronomiju saistītus izglītojošus un interesantus pasākumus.
Ievads
Ikviens cilvēks kaut reizi palūkojies naksnīgajās debesīs un apbrīnojis to skaistumu. Jau kopš seniem laikiem cilvēki ir pētījuši, novērojuši un mēģinājuši saskatīt likumsakarības starp debess spīdekļiem un procesiem uz Zemes. Mūsdienās šo novērojumu veikšanai izmanto jaudīgus teleskopus, kuriem pateicoties ir iespējams objektus apskatīt daudz tuvāk.
Debess ķermeņi izstaro gaismu, siltumu, radioviļņus, ultravioleto un gamma starojumus. Šos starojumus un viļņus sauc par elektromagnētisko starojumu. Atbilstoši pastāv arī dažāda veida teleskopi, piemēram, optiskie teleskopi, gamma teleskopi utt. Redzamās gaismas un ultravioletā starojuma uztveršanai izmanto optiskos teleskopus, pie tādiem pieder sākot no pirmā astronomiskā teleskopa līdz mūsdienu amatieru astronomiskajam teleskopam.
Darba hipotēze: ar pirmo astronomisko teleskopu bija iespējams redzēt tās pašas debess ķermeņu īpašības, kuras var redzēt ar mūsdienu astronomisko amatieru teleskopu.
Darba mērķis: novērot debess ķermeņus ar mūsdienu astronomisko teleskopu un redzēto salīdzināt ar pirmā astronomiskā teleskopa debess novērojumu rezultātā iegūtajiem attēliem.…
