Pirmā pasaules kara sākums un tā cēloņi

1914. gada 28. jūlijā Eiropā sākās Pirmais pasaules karš.
Pirmais pasaules karš, pazīstams arī kā Lielais Karš, Nāciju karš un Karš, kas izbeigs visus karus, bija vispasaules konflikts, kas ilga no 1914. līdz 1918. gadam. Savā starpā karoja divas naidīgas valstu apvienības – Antante (tajā ietilpa Anglija, francija, Krievija) un Trejsavienība (tajā ietilpa Vācija, Austroungārija un Itālija).
Pirmais pasaules karš īsti nemaz nebija „pirmais pasaules karš”. Jau XIX gs. Sākuma kaujās pret Napoleonu tika iesaistījušās ne tikai Eiropas kontinenta valstis vien. Un tomēr karš, kas risinājās no 1914. līdz 1918. gadam, kardināli atšķīrās no visiem līdzšinējiem militārajiem konfliktiem. Īsā laikā tas izvērtās par „tautu karu”, kurā pilnā mērā iesaistījās ne tikai sauszemes un jūras bruņotie spēki, bet arī civiliedzīvotāji. Kara klēpī tika izauklēta revolūcija un turpmāku, vēl jo asiņaināku konfliktu dīgļi. Sākās jauns posms cilvēces vēsturē – varmācības laikmets, kuram bija lemts ilgt lielāko daļu XX gadsimta.

2. Kara sākums.
Pirmo pasaules karu izraisīja dažādu ekonomisku, politisku, militāru, sociālu un ideoloģisku apstākļu kopums.
Pasaulē 20.gs. sākumā noteikti iezīmējās globalizācijas procesi 1. Notika strauja zinātnes, tehnikas un rūpniecības attīstība, starptautisko ekonomisko un politisko sakaru paplašināšanās, strauji pieauga iedzīvotāju skaits, veidojās jauna – pilsoniska sabiedrība. Tāpēc bija nepieciešams saskaņot valstu dažādās ekonomiskās, politiskās, teritoriālās intereses. Lai to panāktu, vajadzēja radīt jaunas starptautiskās attiecības, jaunu – bezkonfliktu vidi un jaunu domāšanas veidu. …