Kara stratēģiskie plāni. Vācija – fon Šlīfena un Moltkes stratēģiskais plāns – Atrs negaidīts uzbrukums ziemeļfrancijai caur beļģiju un luksenburgu. Apiet loku uz austrumiem un kopā ar austroungāriju uzbrukt novājinātajai krievijai šis plāns neparedzēja anglijas iesaistīšanos karā. Francija – nebija noteiktu uzbrukšanas plānu bet bija 16 pasīvās aizsardzības plāni, kuri balstījās uz tiešu frontālu aizsardzību. Krievija – kara plānu nebija, jo notika armijas reforma. Viņai bija izstrādāts tikai neliels rīcības plāns attiecībā uz balkānu pussalu. Lielbritānija – karu plānu nebija, jo Lielbritānija sevi uzskatīja par varenāko un spēcīgāko valsti eiropā līdz ar to bija spējīga atvairīt jebkuru uzbrukumu. ASV – kara plāni nebija, jo viņi nevēlējās karot (17.g. aprilī ASV karā tomēr iesaistās, jo notiek insidents divu mēnešu laikā neitrālajos ūdeņos vācu zemūdenes nogremdē ap 600 tirdzniecības kuģus.
Kara cēloņi un iegansts. Cēloņi - *velme vadošo valstu monarhiem pārdalīt pasauli savās ietekmes sfērās un iegūt jaunas teritorijas un kolonijas; *vadošo valstu monarhu velme būt pirmajiem, bagātības, varas, noteicējam starptautiskajā jomā, dod iespēju būt pēdējam lai noteiktu vai izlemtusvarīgu jautājumu; *atgūt 19.gs.vidū un beigās notikušo karu rezultātā savas zemes un teritorijas; *no esošajām krievijas, austroungārijas, osmaņu impērijas izstāties un izveidot savas nacionāli neatkarīgas valstis ar savu reliģiju, kultūru un nacionālo piederību; *militārisma politika; *mazās valstis grib līdzināties lielam valstīm. Iegansts – 1914.g. 28.jūnijā austroungārijas troņmantiniek princis Francis Ferdinants viesojāsSarājevā un attentāta laikā serbu students – nacionālist Gabrila Princips nogalina šo princi. 1914.g. 28.jūlijā austroungārija piesaka karu serbijai.…
