1.Konflikti un nesaskaņas starp lielvalstīm 20. gs. sākumā, militārās savienības, kara cēloņi
Ietekmes sfēru pārdalīšana pasaulē 19. un 20. gs. mijā. 19. gs. nogalē vairākos pasaules reģionos sākās kari cīņā par ietekmes sfēru pārdalīšanu pasaulē. Pirmais no tiem bija ASV karš ar Spāniju 1898. gadā. ASV faktiskais mērķis bija atņemt Spānijai kolonijas. Pēc trīs mēnešiem spāņi cieta sakāvi. Parīzes miera līgums 1898. gadā paredzēja, ka Filipīnas un Guamu Klusajā okeānā, kā arī Puertoriko tiks atdotas ASV, tāpat spāņiem bija jāatstāj Kuba.
Daudz ilgstošāks un smagāks bija angļu – būru karš (1899 – 1902). 1899. gadā Lielbritānija iesniedza ultimātu Oranjes brīvvalstij un Transvālas republikai Dienvidāfrikā ar prasību nodrošināt britu ieceļotājiem politiskās tiesības. Būri (abu Dienvidāfrikas valstu iedzīvotāji) uzsāka militāras operācijas. 1902. gadā noslēgtā miera līguma rezultātā Transvāla un Oranjes brīvvalsts kļuva par britu kolonijām. Tomēr briti bija spiesti piekāpties būriem jautājumā par melnādainajiem iezemiešiem un atteicās no saviem iepriekšējiem solījumiem dot tiem politiskās tiesības bijušajā būru republikās. Kopumā karš iedragāja Lielbritānijas koloniālās pozīcijas.
20. gs. sākumā krasi saasinājās pretrunas starp Krieviju un Japānu Tālajos Austrumos – sākās abu lielvalstu cīņa par Ķīnas un Korejas pārdalīšanu.1904. gada janvārī Japāna uzbruka krievu flotei, tā sākās Krievijas – Japānas karš (1904 – 1905). Nozīmīgākā karadarbība risinājās Mandžūrijā, Dzeltenajā un Japāņu jūrā. Kara rezultāti tika fiksēti Portsmutas (ASV) miera noteikumos 1905. gada augustā. Krievija atdeva Japānai Sahalīnas salas dienviddaļu, Ļaodunas pussalu, atzina Japānas ietekmi Korejā un apņēmās izvest karaspēku no Mandžūrijas. Karš beidzās ar pilnīgu Krievijas sakāvi. …
