Mans darba temats ir Pirmais pasaules karš. Mans mērķis bija attīstīt savas vēsturiskās zināšanas. Uzdevumi bija apgūt zinātniski pētnieciska darba izstrādāšanu, uzzināt vairāk par Pirmo pasaules karu, izpētīt tā cēloņus, notikumus un rezultātus.
Es izvēlējos šo darba tematu, jo vēlējos labāk izprast to iemeslu, kādēļ ir sācies karš. Tomēr kā man liekas, Austrijas erchercoga slepkavība bija tikai iegansts, lai uzsāktu karu. Šīs temats mani vienmēr ir ļoti interesējis. Vēlējos saprast, kā cilvēki spēj nogalināt citus sev līdzīgus jauno zemju dēļ. Mūsdienās kari notiek ļoti bieži, es centos izpētīt tos cēloņus, kas izraisīja Pirmo pasaules karu, lai saprastu mūsdienu karu cēloņus. Manuprāt, kari ir nozīmīgi gan karu uzsākošai valstij, gan visai pasaulei, jo katrs karš ietekmē visas valstis, kā arī to, kā cilvēki uztver kara notikumus.
Galvenās kara dalībnieces bija Vācija, Austroungārija, Turcija un Bulgārija. Turcija un Bulgārija karā iestājās attiecīgi 1914.gada oktobrī un 1915.gada septembrī. Kopš gadsimta sākuma Vācijai bija stipra ietekme Turcijas impērijā, un Turcija nolēma pievienoties galvenajām karojošām lielvalstīm. Bulgārija piebiedrojās, cerēdama iegūt teritoriju, ko tai neizdevās dabūt Balkānu karu laikā. Šo četru partnervalstu vidū Vācija noteikti bija vadoša ar savu piecmiljonu vīru armiju, kas bija divreiz lielāka nekā Austroungārijas armija.
Galvenajām karotājvalstīm pretī nostājās deviņas valstis: Krievija, Francija, Lielbritānija, Itālija, Savienotās Valstis, Beļģija, Serbija, Rumānija un Grieķija. Itālija sākumā bija neitrāla valsts, bet nolēma iesaistīties karā, cerēdama uz izdevību iegūt kādu teritoriju ziemeļaustrumos, ko joprojām pārvaldīja Austroungārija. Tāpēc Lielbritānija, Francija un Itālija 1915.gada aprīlī parakstīja slepeno Londonas līgumu, kur Itālija piekrita iestāties karā pret galvenajām lielvalstīm ar noteikumu, ka pēc kara iegūs kāroto teritoriju. Nākamajā mēnesī Itālija pieteica karu.
Savienotajās Valstīs vairums amerikāņu 1914.gadā vēlējās, lai viņu zeme paliek neitrāla. Turpmākajos trijos gados Savienotās Valstis sniedza Lielbritānijai un Francijai aizvien lielāku morālu atbalstu un vērtīgu materiālu palīdzību un 1917.gada aprīlī sāka karot šo valstu pusē.
No visām Pirmajā pasaules kara karojošām valstīm Krievijai bija vislielākā armija, bet acīmredzot vissliktāk apmācīta un apbruņota. Francijai ar tās iekarotām teritorijām 1914.gadā bija tikai ceturtdaļmiljons, no kura puse atradās ārzemēs, un tikai 100 000 vīru varēja doties aizstāvēt Beļģiju. Gan Lielbritānija, gan Vācija līdz 1914.gadam bija izveidojušas milzīgas jūras flotes. Britu flote ar divdesmit drednautiem bija stiprāka par vācu floti, kurai bija tikai trīspadsmit drednauti. Toties britu flotei bija jāaizstāv impērijas daļas pa visu pasauli un jūras ceļi, kas tās savieno. Lielbritānijas jūras flotes sakāve būtu apturējusi jūras tirdzniecību, un tad gandrīz noteikti sekotu Lielbritānijas ātra sakāve. Kara laikā attīstījās aviācija. Sākumā to izmantoja izlūkošanai, vēlāk-uzbrukumiem ienaidnieka pozīcijām. …
