Savā darbā apskatīšu pirmatnējās kopienas attīstības pamatprincipus, kā arī pievērsīšos vairāk pirmatnējās sabiedrības tiesībām un to izpratnei. Ievadā izskaidrošu dažus jēdzienus, kas tieši attiecas uz pirmatnējās sabiedrības iekārtu.
Grupa
Cilts – etniskas kopības un sabiedrības organizācijas forma pirmatnējā sabiedrībā. Ciltij bija savs nosaukums, teritorija, kopīga valoda vai dialekts, paražas, un tās locekļi pakļāvās vienam valdniekam, vecākajam. Cilts nozīme samazinājās līdz ar valsts nostiprināšanos un lielģimeņu sairšanu.
Dzimta; ģints – asinsradinieku grupa pirmatnējā sabiedrībā, kas savu izcelsmi saistīja ar kopīgu senci. Ģints jeb dzimtas locekļus saistīja kopēja saimniecība un paražas. Dzimtas jeb ģintis parasti apvienojās ciltīs, kas sākotnēji sastāvēja no divām, bet vēlāk no vairākām dzimtām vai ģintīm.
Fratrija – cilts daļa, kurā ietilpa vairākas dzimtas, kas parasti bija cēlušās no vienas pirmdzimtas. Fratrijas bija izplatītas daudzās senajās tautās, tās labi zināmas senajā pasaulē, galvenokārt Atēnās. Pirmatnējā sabiedrībā fratrijas bija svarīgas sabiedriskas un reliģiskas funkcijas. Fratrijas locekļu starpā laulības bija aizliegtas, tās drīkstēja noslēgt tikai starp dažādu (sākumā divu) fratriju locekļiem (cilts parasti dalījās divās fratrijās).1
Aplūkošu arī ģints kopienu rašanās pamatprincipus. Svarīgākos aspektus, kādēļ tad attīstījās pirmatnējā sabiedrība. Kā piemēram lielu pavērsienu cilvēku dzīvē deva uguns iegūšana un viss kas ar to saistīts.
Kolektīvā darba pamatiezīmes, kā arī darba dalīšanu, kā tādu un ko tā deva pirmatnējai sabiedrībai. Aplūkošu galvenās iezīmes, kas raksturoja pirmatnējo kopienu vispār kā cilvēku sabiedrības apvienošanās modeli. Iztirzāšu to, ko tad deva cilvēkiem totēmisms, un kādu lomu tas spēlēja pirmatnējo cilvēku apziņā.
Apskatīšu seno mednieku un zvejnieku sabiedrības iezīmes un īpatnības. Vairāk iztirzāšu pāreju no savācējsaimniecības uz ražotājsaimniecību, tās īpatnības, kā arī kāpēc bija vajadzīgas tādas pārmaiņas. Pievērsīšos mazliet arī tā laika zemkopībai un lopkopībai. Tuvāk apskatīšu ciemu rašaos un ar to saistītās nozares, kā piemēram, kapļa zemkopību, dzīvnieku pieradināšanas pirmssākumus, un amatniecības attīstības sākumposmu, kas tad ļāva nodarboties ar pirmo tirdzniecību, ko sauca par maiņas tirdzniecību.
Darba beigās pievērsīšos izmaiņām sabiedrībā, sakarā ar jau pārstāvētām šķirām un apskatīšu kā izmainās sievietes loma attiecībā pret sabiedrisko dzīvi un mantošanas tiesībām.
Cilvēces vēsture sastāv no diviem pamatslāņiem – pirmatnējās sabiedrības un civilizācijas.1 Pirmatnējās sabiedrības posms cilvēces vēsturē ilgst aptuveni divus miljonus gadu. Pats sākums bija paša cilvēka veidošanās. Vairums pētnieku saista antropoģenēzes pirmsākumu ar pirmās būtnes parādīšanos pirms četriem miljoniem gadu Āfrikā. Apmēram pirms 3 – 2,5 miljoniem gadu attīstījās cilvēkveidīgās būtnes, kuras var saistīt ar Homo ģints attīstību.…
