Pirmie latviešu grāmatu izdevēji un izdevniecības 19.gadsimtā

Ar tautiskās atmodas laikmetu Latvijā pavērās jauna lappuse latviešu grāmatniecībā, sāka darboties latviešu grāmatrūpnieki. Kā pirmais šeit minams jelgavnieks Kārlis Stālbergs (arī Stālberģis, Štālbergs, 1837-1895), kurš par burtlici, iespējams, bija mācījies Kurzemes guberņas spiestuvē, jo dzimtās Jelgavas lielajā Stefenhāgenu spiestuves burtliču sarakstā viņš nav atrodams, tomēr sāka strādāt tieši pie Stefenhāgeniem.
1869. gadā K.Stālbergs devās uz Rīgu, kur izveidoja savu grāmatu un bilžu spiestuvi un grāmatu tirgotavu Dzirnavu ielā un izdeva tikai augstvērtīgas grāmatas, kas tajā laikā iznāca mazā eksemplāru skaitā un bija salīdzinoši dārgas. Jelgavā viņš bija aizsācis sērijas „Citu tautu rakstnieki” izdošanu, kuru vēlāk turpināja Rīgā – jau savā izdevniecībā. Tur iznāca Dž.G.Bairona „Manfreds” un F.Šillera „Pulksteņa dziesma”.
1869.gadā šeit tika iespiests laikraksts „Baltijas vēstnesis”, bet jau pēc gada laikraksta redaktors B.Dīriķis to sāka izdot citur, aizbildinoties, ka pie K.Stālberga tas iznākot pārāk dārgi.
Savā spiestuvē K.Stālbergs iespieda arī gleznu reprodukcijas un kultūras darbinieku portretus. 1872.gadā iespieda K.Biezbārža, K.Valdemāra un A.Spāģa ģīmetnes.
1875.gadā spiestuve bankrotēja, jo klasikas darbus latviešu lasītājs pirka nelabprāt. K.Stālbergam gan vēl piederēja grāmatu tirgotava Audēju ielā, bet visai neilgu laiku. 1880.gadā to turpināja vadīt viņa brālis Ansis Stālbergs, bet viņš pats atgriezās Jelgavā un sāka strādāt E.Zīslaka spiestuvē.…