Līdz ar Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu tika veikta virkne pasākumu īpašuma tiesību nostiprināšanā1. Līdz ar to ik dienu tiek slēgti līgumi un citi darījumi, ar kuriem tiek nodibinātas, mainītas un izbeigtas dažnedažādas tiesiskās attiecības2. Sabiedrībā, spriežot pēc statistikas3, darījumu skaits ar nekustamajiem īpašumiem (dzīvokļiem, zemes gabaliem, ēkām (būvēm) utt.), aizvien pieaug.
Tā kā likums darījumiem ar nekustamiem īpašumiem nosaka rakstisku formu, bet nenosaka darījumam obligātu notariālu formu, tad bieži līgumslēdzēji izvēlas privātus līgumus. Slēdzot privātus līgumus, svarīgi, lai līgumslēdzēji labi pārzinātu juridiskās nianses, kas saistītas ar konkrētajiem darījumiem. Būtiski ir zināt vai pastāv pirmpirkuma tiesības uz darījuma objektu. Ja tādas pastāv, nepieciešams atrunāt to izmantošanas kārtību, saskaņā ar pastāvošo likumdošanu.
Darba mērķis ir apzināt Latvijā pastāvošo likumdošanu, kas reglamentē pirmpirkuma tiesības un to realizācijas kārtību, kā arī izvērtē, vai eksistē praktiskas problēmas ar pirmpirkuma tiesību izmantošanu. Lai izpildītu darba mērķi autors izvirza sekojošus uzdevumus: apzināt Latvijā pastāvošo likumdošanu, kas reglamentē nekustamā īpašuma pirmpirkuma tiesības; pētīt praktiskus materiālus, saistītus ar nekustamā īpašuma pirmpirkuma tiesību izlietošanu; vērtēt tiesību normu ievērošanu un atbilstību praksē esošajai situācijai.
Izpildot darba mērķi autors dos subjektīvu viedokli vai eksistē problēmas, kas saistītas ar pirmpirkuma tiesību izmantošanu. Kā arī mēģinās dot risinājumu, kā uzlabot esošo situāciju, kas saistīta ar pirmpirkuma tiesību izmantošanu.
Sakarā ar to, ka darba apjoms ir ierobežots, visi normatīvie akti, kuri reglamentē pirmpirkuma tiesības netiks vispusīgi analizēti.
Galvenokārt darbā tiks skatītas pirmpirkuma tiesības, kuru objekts ir nekustamais īpašums.
Darbā, tiks izmantoti līgumu, iesniegumu paraugi, tādējādi studiju darba izstrāde iegūs praktisku nozīmi. Darba autors strādā zvērināta notāra birojā par sekretāru. Saskaņā ar Notariāta likuma 79.pantu notariāta darbinieki nedrīkst trešajām personām izpaust viņiem uzticētās ziņas, kā arī sniegt ziņas par viņiem uzticētajām lietām un notariālajās grāmatās ierakstītajiem aktiem un apliecinājumiem. Tādēļ pielikumos būs dzēsumi, lai netiktu pārkāptas minētais likums.
Darbs sastāv no ievaddaļas un nodaļām ar tam pakārtotajām apakšnodaļām. Tad seko noslēguma daļa, kurā autors izsaka secinājumus par darba mērķa izpildi. Studiju darbu noslēdz praktiski materiāli – līgumu, iesniegumu paraugi, jeb pielikumi.
1.PIRMPIRKUMA TIESĪBAS
Pirmpirkuma tiesības var tikt apskatītas divējādi:
1)kā priekšrocība pirkt lietu;
2) kā atsavināšanas aizliegumu.
Pirmpirkuma tiesības ir noteiktas Civillikumā un daudzos citos normatīvos aktos. Pēc pirmpirkuma tiesību objekta var izdalīt divu veidu pirmpirkuma tiesības:
1)nekustamā īpašuma pirmpirkuma tiesības;
2)kustamas mantas pirmpirkuma tiesības.
“Var gandrīz secināt – Latvijā nebūs tik daudz privātīpašumu, cik te subjektu, kuri bauda pirmpirkuma tiesības uz jau esošajiem īpašumiem.(..)”4.
Var piekrist A.Švembergas teiktajam, jo praksē bieži rodas problēmas – šo likumu ir ļoti daudz un tie ir ievietoti dažādos normatīvo aktu krājumos. Tiek pieņemti arvien jauni likumi, kuros paredzētas pirmpirkuma tiesības, bet netiek norādīts, kuras ir primārās. Otra problēma ir saistīta ar to, ka ne visos likumos ir noteikta pirmpirkuma tiesību realizācijas kārtība un to pārkāpšanas sekas.…
