Bērna iepazīstināšana ar mākslu, ar dzejas, glezniecības, mūzikas skaistumu viņu bagātina, veicina viņā radošu attieksmi pret cilvēkiem un apkārtējo pasauli.
Savos zīmējumos (tāpat kā rotaļās, veidojumos no plastilīna, aplikācijās) bērni atspoguļo iegūtos dzīves iespaidus, to jauno, ko viņi ieraudzījuši pasaulē, kurā dzīvo.[22.]
Lai atveidotu redzēto, bieži vien mazajiem māksliniekiem vēl pietrūkst pieredzes un prasmes. Tādā gadījumā mums pieaugušajiem vēl un vēlreiz kopā ar bērnu jāizpēta priekšmeti un to īpatnības. Taču šai palīdzībai nav jābūt uzbāzīgai. Padomi nedrīkst būt kategoriski, lai bērniem nebūtu liegta pastāvība, pēc kuras viņi tiecas.
Lielākā daļa pieaugušo pret bērnu jaunradi izturas pietiekami uzmanīgi un nopietni, saprotot, kādas audzināšanas iespējas katram no mums, pieaugušajiem, tā paver. Tieši bērna jaunrade mums, vecākiem un audzinātājiem, dod iespēju ieraudzīt apkārtējo pasauli ar bērna acīm un tādējādi labāk iepazīt savus bērnus, viņu problēmas, bailes, priekus un attīstības grūtības. …