Sabiedrībā nepārtraukti norisinās dažādas izmaiņas. Cilvēku savstarpējās attiecības nav iedomājamas bez konfliktiem. Sabiedrība visu laiku attīstās un mainās, tomēr ikvienas sabiedrības dzīvē ir notikušas lielas konfliktu izraisītas pārmaiņas, kuras sauc par revolūcijām. Lai šo problēmu izprastu, mēs pievērsāmies revolūcijas kā fenomena dziļākai izpētei. Mēs apskatījām dažādas revolūcijas teorijas, kā arī pētījām sabiedrību, tās maiņu un izturēšanos. Kā pamatu savam pētījumam mēs izvēlējāmies Pitirima Sorokina darbu “Revolūcijas socioloģija”. Šis darbs atspoguļo galvenās revolūcijas laika iezīmes gan sabiedriskās, gan politiskās, gan ekonomiskās un arī kulturālās.
Mūsu darba galvenais mērķis ir atklāt revolūcijas postošo ietekmi uz sabiedrību un tās iekārtu. Centāmies noskaidrot revolūcijas cēloņus, cilvēka izturēšanās maiņu un dažādu sabiedrības funkciju pārvērtības. Savā darbā apskatījām gan klasiskus piemērus, gan mūsdienu sociologu pētījumus revolūcijas socioloģijā.
Uzskatām, ka pieņēmums “vēsturiska nejaušība” revolūcijas gadījumā ir nepatiess, tādēļ savā darbā cenšamies norādīt uz likumsakarībām un kopējām raksturīgākajām iezīmēm, lai atklātu revolūcijas patieso kopainu.
Sava darba tēmu izvēlējāmies, jo par revolūciju kā socioloģisku fenomenu neko iepriekš nezinājām, lai gan mūsdienu revolūcijas teorijas ir ļoti sarežģītas, darba gaitā guvām priekšstatu par revolūciju kā sabiedrības pārmaiņu veidu. Revolūcijas mērķi reti kad tiek panākti, drīzāk tā noved pie visas sabiedriskās kārtības sabrukšanas, morālo jēdzienu izviršanas, posta un nabadzības, kā arī pie vardarbības.
Ar savu darbu vēlējāmies panākt dziļāku izpratni par pirmsrevolucionāro un revolucionāro sabiedrību, par tās uzbūvi un “uzvedību”, kā arī izprast revolūcijas sākšanās iemeslus un sekas. …
