Pitirims Sorokins "Cilvēks. Civilizācija. Sabiedrība"

Secinājumi
Par socioloģijas priekšmetu Sorokins vienmēr ir uzskatījis sociālo grupu mijiedarbību, kas funkcionē dažādos vēsturiskos un kultūras nosacījumos.
Līdzīgi, kā izvirzītajā Sorokina teorijā „sociālā mobilitāte,” jebkurai sabiedrībai ir sarežģīta struktūra, neizbēgami stratificējas vairākos kritērijos – ekonomiskos, profesionālos, etniskos, politiskos un citos.
Zinātnieks izdalīja trīs „supersistēmu” tipus: „ideacionālais”, kurā noteiktu lomu spēlē altruisms, misticisms un askētisms; „jūtīgais”, kuram piemīt urbanistiskās iezīmes un intelektuālisms.
Sorokins optimistiski raksturo vēsturisko procesu: ja kultūra atrodas krīzes situācijā ( pēc viņa domām tā ir mūsdienu Rietumu kultūra), tas nozīmē, ka noteiktā pasaulīgā supersistēma ir sevi izsmēlusi un dzimst jauni mērķi
Sorokins uzsver, ka „tīrā veidā” konkrētā sabiedrībā ideonacionālā un jūtīgā kultūras supersistēma nekad pilnīgi netiek realizēta. Runa var iet tikai un vienīgi par dominēšanu un par noteiktu dievību katrai no viņām, tajā vai citā periodā.
Secinājumi pie kuriem nonācis Pitirims Sorokin , kopumā, neatšķiras no humanitārā skatījuma, bet viņu zinātniskie. Sorokins pierādīja, ka altruistiskā uzvedība uzskatāma par vērtību gan sabiedrībai, gan cilvēkam. Tika noskaidrots, ka patiesi reliģiozi cilvēki dzīvo ilgāk par citu kategoriju cilvēkiem.

…