Plašsaziņas līdzekļu loma politikas procesos

Mūsdienu pasaulē plašsaziņas līdzekļi ir neatņemama sabiedriskās dzīves sastāvdaļa. Sabiedrību var uzskatīt par informācijas patērētāju, kuram tā veido attieksmi un lielāko daļu priekšstatu par apkārt notiekošo. Bieži vien masu mediji tiek uztverti tikai kā informācijas sniedzēji, taču patiesībā, tie jau ilgu laiku ieņem svarīgo lomu pasaulē notiekošajos procesos un ne velti tiek saukti par „ceturto varu”.
Neskatoties uz to, ka līdz šim neesmu sevišķi iedziļinājies šajā jautājumā, atskatoties uz vairākiem pēdēja laika politikas notikumiem varēju secināt, ka mūsdienās aizvien biežāk paceļas jautājums par masu informācijas līdzekļu būtību un darbību demokrātiskajā sistēmā, tostarp arī Latvijā, kur arvien skaidrāk ir saskatāma to iedarbība uz sociālpolitiskajiem procesiem.
1. Pamatjēdzieni un masu mediju darbības pamatprincipi
Plašsaziņas līdzekļi (arī masu saziņas/informācijas līdzekļi, mediji) – ir sociālie institūti un komunikāciju kanāli, kas nodrošina sistemātisku informācijas vākšanu, apstrādi un izplatīšanu1 visai sabiedrībai, izmantojot speciālus tehniskus līdzekļus.
Pie masu informācijas līdzekļiem galvenokārt pieskaita presi, radio, televīziju un internetu.
Ļoti daudzi pasaulē plašsaziņas līdzekļus uzskata par profesionālu starpnieku starp nemitīgu informācijas plūsmu un sabiedrību.
1.1. Plašsaziņas līdzekļu funkcijas
Mediju funkcijas ir ļoti dažādas. Jebkurā mūsdienu sabiedrībā tie savā veidā veic virkni politisko funkciju. No tām vissvarīgākā ir informatīvā funkcija.
1.1.1. Sabiedrības informēšanas funkcija.
Tajā ietilpst iedzīvotājiem un varas orgāniem svarīgāko ziņu vākšana un izplatīšana. Masu mēdiju iegūta un nododama informācija sastāv ne tikai no bezpersoniskās faktu atspoguļošanas, bet arī no tās komentēšanas un novērtējuma.…