Secinājumi
Platona mācība ir ietekmējusi turpmāko filozofisko veidošanos. Tai bijuši piekritēji gan Romas impērijas laikos, gan renesanses laikā. Platona filozofija ar savu ideju ražīgumu veicinājusi daudzu vēlāko domātāju darbību. Arī mūsdienās Platona darbu apgūšana ir svarīga, lai attīstītu teorētisko domāšanu. Platona darbi sniedz ne tikai viņa filozofisko domu, bet arī iespēju redzēt Senās Grieķijas sabiedrību un labāk izprast tās garīgo daļu.
Savā alternatīvās valsts projektā Platons sniedz konkrētu smalki izstrādātu valsts modeli, kuru pamato ar loģiski izskaidrotām domām, kuras viņš izskata to dažādiem leņķiem, ievietojot tās dažādās situācijās un dzīves jomās. Platona valstī pati valsts būs tāda pati kā cilvēka dvēsele, kurā neviena daļa nevar pastāvēt, bez otras un, kurā, lai tā taisnīgi funkcionētu, vajag būt kārtībai. Audzināšanas rezultātā jau no bērnības tiek ieaudzināta ideja par kopēju valsts labumu, nevis noteikta indivīda labklājību. Katra indivīda pienākums ir pildīt tam dotos uzdevumus neiejaucoties citu kārtu darbībā. Abu augstāko kārtu uzdevums ir būt par valsts vadītājiem un sargiem, būt gudriem un drošsirdīgiem un pareiziem, neļaujot nekādām iekārēm vai šķēršļiem apturēt viņus no viņu tiešās pienākumu izpildes. Kaut gan viņi ir nodrošināti un nedzīvo trūcīgumā, viņi ir tikuši stingri audzināti, viņiem nav vajadzīgi īpašumi, nauda un viss viņiem abās šajās kārtās ir kopējs. Trešās kārtas uzdevums ir pakļauties vadītājiem un nodrošināt tos, viņi starpā ietilpst amatnieki, tirgotāji un zemnieki un par viņu pastāvošo kārtību un dzīvi nekas konkrēts nav minēts. Vienīgi tas, ka dzejnieki, mākslinieki un citi mākslinieciskā žanra pārstāvji nevar radīt ko tādu, kas slikti ietekmētu augstāko kārtu audzināšanu. Tādējādi viennozīmīgi pastāvot ierobežotai cenzūrai, kas bremzē kultūras un garīgās dzīves attīstību no citiem skatupunktiem.
…