Sengrieķu filozofs Platons, kas ceturtajā un piektajā gadsimtā pirms Kristus dzīvoja Atēnās, sarakstīja dialogu „Valsts”, kur iztirzāti ļoti daudzi jautājumi, kas saistīti ar indivīdu, sabiedrību un valsti. Šajā darbā tika arī izvirzītas daudzas filozofijas problēmas, kuras tika ne tikai pirmo reizi iztirzātas, bet arī pirmo reizi izvirzītas.
Dialogā „Valsts” Platons it kā piefiksē vienā pēcpusdienā sarunu , kurā piedalās Sokrāts kā galvenais runātājs un vēl pāris cilvēku, kuri ir kā statisti, kas ļoti retu reizi paši izmet kādu domu, pārsvarā paļaujoties uz Sokrāta viedokli, un viņa domām vai nu piekrīt, vai noraida.
Darba mērķis ir aplūkot Platona „ideālo valsti”, tās pamatus un uzbūvi (pārvaldi), un kā to redzu ES kā mūsdienu cilvēks, ko Platons uzskatīja par ideālu tālā pagātnē.
Darba mērķis ir arī salīdzināt Platona „valsti” ar „mūsdienu valsti” , kuras ir ļoti dažādas, un noskaidrot, vai arī mūsdienās būtu iespējams pastāvēt Platona ideālās valsts modelim.
Dialogā „Politeia” („Valsts”) Platons ieskicē ideālas valsts modeli, kur izklāsta savus priekšstatus par valsti.
Valsts rašanās netiek pamatota ar cilvēku tieksmi veidot valsti, bet gan ar atsevišķā indivīda vājumu. Apveltīts tikai ar noteiktu darbību veikšanas spējām, viņš ir spiests sadarboties ar citiem. Tādejādi sabiedrības pamats ir darba dalīšana.
„...valsts top tāpēc, ka neviens neiztiek pats no sevis, bet viņam daudz kas ir vajadzīgs. Vai tu vari iedomāties vēl kādu citu iemeslu, kāpēc radusies valsts?” Dialoga „Valsts” varoņi noskaidro sarunājoties savā starpā, ka ir nepieciešami četri līdz seši cilvēki, kas spētu sagādāt paši sev nepieciešamo dzīvei. Tomēr attīstot domas tālāk, drīz vien nonāk pie secinājuma, ka ar sešiem cilvēkiem vien nebūs līdzēts. Kaut vai pieņemot, ka pats nepieciešamākais ir nodrošināt sevi ar pārtiku (zemnieks), jumtu virs galvas (namdaris), apģērbu (audējs), apaviem (kurpnieks) ir vajadzīgi jau četri cilvēki, bet lai uzceltu māju ir nepieciešami vairāki cilvēki, lai sašūt noaustās drēbes ir vajadzīgs skroderis, lai iztaisītu instrumentus ar ko uzcelt māju un apstrādātu laukus ir vajadzīgs kalējs. Izanalizējot situācijas vienu pēc otras un apspriežot nepieciešamības, sarodas ievērojams cilvēku kopums, kuri ir nepieciešami visu šo vajadzību apmierināšanai un ir savā starpā cieši saistīti.
Platons domāja, ka ideāla valsts nodrošinās ideālu dzīvi. Turklāt viņš uzskatīja, ka sabiedrība ir tāda pati kā indivīds, tikai lielāka, tādejādi tas, kas ir labs atsevišķam cilvēkam, būs labs arī sabiedrībai kopumā.
Tādēļ Platons nosaka, lai filozofi atrastos valsts virsotnēs (zinātnieku kārta). Šīs šķiras pārstāvjiem ir jābūt apveltītiem ar labu prātu un mīlestību. Viņu mērķis būs mācīt un vest visus uz labo. Viņu uzdevums būs mācīt visu dzīvot ar labestību un pēc filozofu domām to spēj paveikt tikai viņi. Atbilsts racionālajam elementam.
Sargu kārta: rūpes par valsts aizstāvēšanu no iekšpuses un ārpuses. Šo kārtu ir jāveido cilvēkiem, kuri ir stingri savā garā un kuriem ir nesalaužama griba. Šo cilvēku uzdevums būs kļūt par priekšzīmīgiem valsts aizstāvjiem. Atbilst kaismīgam elementam.
Barotāju kārta: pārējo pilsoņu – amatnieku, dažādu darbu veicēju un zemnieku kārta. Šo kārtu veido cilvēki, kuri būtu ieaudzināmi tādā veidā, lai viņi būtu prasmīgi un kārtīgi pildītu savus pienākumus, un tā, lai viņi kļūtu par priekšzīmīgiem valsts iedzīvotājiem. Atbilst apetītes elementam.…
