Politiski tiesiskā doma Senajā Grieķijā uzplauka ap V
- VI gs. pirms Kristus. Šajā laikā veidojās pirmie
uzskati par valsts ideālo formu, par piemērotākajiem
valdniekiem, kā arī parādījās pastāvošo valsts formu
analīzes mēģinājumi un argumentēti pierādījumi
attiecīgās valsts formas un pastāvošās tiesiskās
iekārtas dzīvotspējai jeb nolemtībai.
Platons, tāpat kā Dēmokrits, Sokrāts, Aristotelis,
atzīmējams kā viens no galvenajiem šā laika
domātājiem.
Kā zināms, mūsdienu tiesības ir balstītas uz romiešu
tiesībām, kuras par spīti laika posmam, kas pagājis
pēc to rašanās, nav zaudējušas savu aktualitāti. To
pašu var apgalvot par Platona atziņām, kas , jāsaka
gan, ka modernizētā veidā, bet tiek izmantotas un
atzītas vēl šodien.
Kā galvenās no Platona tēzēm varētu minēt atziņas par
taisnīgumu, par tiesībām, kas ir taisnīguma izpausme,
par valsts iekārtu un varu, kas nodrošina valsts
iekārtas, konkrētas tās formas pastāvēšanu un
stabilitāti.
Darbā pamatā izmantots Platona darbs "Valsts", kas
visprecīzāk raksturo Platonu kā domātāju, filozofu,
ideālistu.…