Visos laikos un tautās ir slavētas izcilas vēstures personības. Arī paši šo personību slavinātāji daudzos gadījumos nav atpalikuši no savu darbu galveno varoņu slavas un cieņas sabiedrībā. Bez tam vadoņu slavināšanu veica ne tikai izcili filozofi un literāti savos darbos, bet arī skulptori un mākslinieki.
Šajā darbā tiek minēts divu pasaules vēstures izcilu personību duets, kā Aleksandrs Lielais un Plūtarhs. Abi ir veikuši lielus darbus civilizācijas attīstības gaitā. Maķedonijas Aleksandara impērija un Plūtarha literārie darbi ir cienīgi viens otra – autora un personāža. Plūtarha darbi iedvesmoja renesanses un vēlāku gadsimtu dižgarus, kā Šekspīrs, Bēthovens un citi. Savukārt, Aleksandrs Lielais ir bijis par apbrīnas objektu visu laiku valdniekiem un militārajiem darboņiem, Aleksandra slava pamudināja daudzus vēlāko gadsimtu vadoņus, kā Jūlijs Cēzars vai Napoleons Bonapards atkārtot vai pat pārspēt viņa iekarojumu plašumus.
Dotajā darbā apskatīsim, ko tad Plūtarha vēsta mums savā darbā, kas ir tās lietas, kas viņu interesē, Maķedonijas Aleksandra personā un kāpēc. Kas pēc viņa domām ir šī vēsturiskā personība un kāda ir tās ietekme uz nākošajām paaudzēm? Ko viņš devis Grieķu un vēlāk Romiešu kultūrai un pasaules izpratnei?
Mana darba mērķis ir noskaidrot to, kā var novērtēt šo tekstu, kas tas ir, ideoloģisks materiāls vai vienkāršs biogrāfisks darbs par vēsturiski nozīmīgu cilvēku.…