Ievads
Poļi ir ceturtā lielākā minoritāte Latvijā pēc krieviem, baltkrieviem un ukraiņiem. Latvijā poļi dzīvo jau vairākus gadsimtus un tā ir viena no senākajām Latvijas minoritātēm. Dažādos laika posmos dažāda ir bijusi Polijas un poļu saikne ar Latviju: no valdnieka attieksmes pret iekarotu zemi līdz pilnvērtīgām un līdztiesīgām divu kaimiņvalstu attiecībā., kā tagad. Poļu kundzības posma sākums Latvijā 1562. gadā iezīmēja arī poļu vēstures sākumu Latvijā.
Liela nozīme poļu muižniecībai bija Latgales kultūras attīstībā, jo tieši Latgales teritorijā poļu ietekme saglabājās un izpaudās visilgāk. Arī citur Latvijā ir manāma poļu ietekme, tomēr Latgalē tā ir visspilgtāk izteikta.
Mūsdienu Latvijā poļi ir viena no tām etniskajām minoritātēm, kura samērā cieši saistīta ar latviešiem, jo gadsimtu laikā ir izveidojusies cieša saikne.
Vēsture
Krievijas cara Ivana Bargā iebrukuma draudi piespieda novājinātās Livonijas valstiņas saistīt savu likteni ar Poliju un Lietuvu, pakļaujoties karalim Sigismundam II Augustam. No 1562. gada 5. marta, kad Rīgas pilī pēdējais Livonijas ordeņa mestrs Gothards Ketlers svinīgi nolika savas pilnvaras Polijas karaļa pārstāvja klātbūtnē, Kurzemē un Zemgalē tika izveidota no Polijas atkarīga hercogiste, bet Gothards Ketlers kļuva par tās pirmo hercogu, kurš bija Polijas karaļa vasalis. Pārdaugavas hercogiste (mūsdienu Vidzeme un Latgale) tika iekļauta Polijas valsts sastāvā. Vienīgi Rīga saglabāja politisko un ekonomisko neatkarību līdz 1581. gadam , kad to savai varai pakļāva Polijas karalis Stefans Batorijs.
No poļu laikiem Latvijas teritorijā saglabājusies leģenda par poļu zaldāta Jakubovska lakstošanos ap latviešu meiteni Maiju (Turaidas rozi), kas beidzās traģiski. Izmantojot šo leģendu dzejnieks Jānis Rainis uzrakstījis traģēdiju “Mīla stiprāka par nāvi”.
Neatkarīgās Latvijas ģerbonī (1918-1940 un no 1990.g.) iekļauti daži Inflantijas (tagadējā Latgale) gubernatora Jana Karola Hodkieviča ģerboņa elementi.
…
