Policijas preventīvais darbs ar nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem

2000 gada konference par nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem
2000.gada 15. un 16. maija Jūrmalā, Latvijā, piedaloties dalībniekiem no Kanādas un Latvijas, notika Konference par nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem. Abu valstu pārtāvji bija speciālisti, kas strādā ar jauniešiem viņu ģemenēs, kopienās un skolās – sadarbojoties ar policijas dienestiem, tiesu sistēmām, kā arī citās pārvaldes struktūras un nevalstiskajās organizācijās. Konferences mērķis bija informacijas apmaiņa, dalīšanās pieredzē un iespējamo alternatīvo pieeju izpetē, lai aizstātu esošo, tradicionālo tiesisko sistēmu, kas pastāv nepilngadīgo noziedzības problēmu risināšanai Latvijā.
Šajā konferencē tas dalībnieki pienāca pie sekojošiem secinājumiem:
1. Nepieciešams, lai Latvijā būtu daudz koordinētāka pieeja, formulējot un atbalstot nepilngadīgo likumpārkāpēju jautājumu risināšanas stratēģiju, kas balstītos uz to problēmu labāku izpratni, ar kurām saskaras nepilngadīgie un viņu ģimenes Latvijā;
2. Latvijas bērni un jaunieši ir nepietiekami sagatavoti, lai varētu atrisinat dažas problēmatiskās situācijas viņu tālākajā dzīvē. Sabiedrībai ir jāsniedz daudz vairāk informācijas par jauniešu vecuma un mazgadīgajiem likumpārkāpējiem, lai mobilizētu sabiedrības atbalstu jaunajām pieejām un alternatīvo iespēju plašākai izmantošanai policijas un tiesu darbā, tādējādi dodot iespēju efektīvāk ņemt vērā viņu vajadzības un samazināt to jauniešu skaitu, ko nosūta uz cietumiem;
3. Ir jāizveido starpministriju komiteja, lai formulētu un atbalstītu nepilngadīgo likumpārkāpēju jautājumu risināšanas stratēģiju, un tajā ir jābūt vismaz pārstāvjiem no tiesu sistēmas, Tieslietu ministrijas, Labklājības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un Iekšlietu ministrijas;
Ir jānodibina vietējās un reģionālās grupas, lai atbalstītu darbības, kas turpinātu konferences laikā aizsākto darbu un informācijas apmaiņu. To dalībniekiem vajadzētu būt policijas pārstāvjiem, pedagogiem, bāriņtiesu amatpersonām, bērnu tiesību darbiniekiem, ārstiem, psihologiem, sociālajiem darbiniekiem, garīgās veselības speciālistiem un vietējo pašvaldību amatpersonām. Ir jābūt arī informācijas plūsmai starp reģionālajam grupām. Ir jāuztur kontakts starp atsevišķiem speciālistiem un grupām kopumā.
…