Polijas - Lietuvas dalīšana (18.gs.)

Polijas – Lietuvas galvenākā problēma bija izdotie likumi, kas radīja nevis kārtību valstī, bet kad nekārtību. Galvenais iemesls bija valdošās varas, proti, muižnieku un šļachtiču, tiesību hipertrofijas jeb pārmērīgā palielināšanās. Viņiem bija tiesības neatzīt kādas citas varas iegribu, neievērot vispārīgas cilvēktiesības pret lielāko tautas daļu, kas bija zemnieki. Muižnieki drīkstēja pretoties karaļa teiktajam, ja viņi uzskatīja, ka tas abdraud muižnieku brīvību, un viņi netika par to nekādīgi sodīti. Tāpēc jebkurā piedzeršanās reizē viņi drīkstēja dumpoties, jo gan „taisnības iemeslu” vienmēr varēja atrast, gan dumpji bija legāli atļauti. Šī iemesla dēl nepagāja gandrīz neviena diena bez dumpja. Tos organizēja konfēderācija jeb vairāki kārtas brāļi, kas gribēja aizstāvēt savas tiesības pret ķēniņu un valsti. Konfēderācijas izmantoja arī kaimiņvalstis, jo viņu sūtņi par naudu varēja sameklēt attiecīgo muižnieku skaitu, kas izraisītu kārtējo dumpi.
Ikdienīgie dumpji vājināja valsti. Turklāt katram magnātam vienmēr sekoja mazāk bagāti un ievērojami muižnieki uz dumpjiem. Šļachtiči uzskatīja, kuriem piederēja savas nelielās zemes platības vai arī kuri bija dienējuši magnāta dienestā palīdzēja viņiem. Lielākās magnātu dzimtas (Radzivili, Potocki, Lumbomirski u.c.) jutās stiprāki par par Varšavas ķēniņiem. …