Nafta. Nafta Polijā sastopama Polijas zemienē, Baltijas jūras akvatorijā, Karpatu kalnos un to priekškalnu ieliecēs. Kopējie konstatētie naftas krājumi sastāda 19 519 tūkst tonnas no kurām 16 218 tūkst. t. ir ekonomiskās rezerves. Kopumā tiek lēsts, ka kopējie naftas krājumi Polijas teritorijās varētu sasniegt ap 72.5 milj. t.
Vislielākie krājumi konstatēti Polijas zemienē ap 76.4 % no visiem konstatētajiem krājumiem. Polijas Baltijas jūras teritorijā ir ap 18.6 % visu krājumu, bet Karpatu priekškalnu ieliecēs un pašos Karpatu kalnos Attiecīgi tikai 1.6 % un 1.5%. Kopumā ir konstatētas 89 atradnes no kurām 69 tiek izmantotas un to krājumi sastāda ap 93,5% no kopējām Polijas rezervēm. Naftas ieguve Polijā ir samērā maznozīmīga- kopumā 2004 gadā tika iegūtas 866 tūkst. t naftas un naftas kondensāta. No šī apjoma visvairāk, jeb 64.75% tika iegūti Polijas zemienes atradnēs. Tādēļ vajadzīgais naftas apjoms tiek importēts. Importa apjoms 2004 gadā sasniedza 17 316 tonnu no kurām 96% nāk no Krievijas.
Lignīns (brūnogles). Lielākoties sastopams Polijas zemienē, kā arī nelielos daudzumos Karpatu kalnos un to priekškalnu ieliecēs. Kopējie identificētie resursi sastāda 13 635 milj. t. Konstatētajos 76 depozītos. No tiem 4 615.88 milj. t ir potenciāli ekonomiski izmantojami, bet 1586.41 milj. t ir ekonomiskās rezerves. Izmantotie depozīti sastāda tikai 13.12 % jeb 1789 milj. t no visiem lignīna resursiem. Kopā ir piecas ieguves vietas Adamova, Belčatova, Konina, Sieniava un Turova. 2004. gadā atradnēs tika iegūtas 61 186 tūkst. t. no kurām 57.6 % tika iegūti Belčatovā. Lielākā daļa iegūtā lignīna tiek izlietota Termoelektrostacijās, eksportēti tika vien 27.7 tūkst t. Lignīna ieguve atstāj ļoti daudz atkritumu. Visvairāk piesārņota ir Belčatovas apkārtne.…
