Nobeigums
Rezumējot minēto, autora ieskatā, strīds par to, vai Polijas tiesu sistēmas reforma ir pretrunā ar Līgumu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartu ir termina “demokrātija” interpretācijas jautājums. Katra no pusēm – Polija un Eiropas Savienība šo terminu konkrētās reformas ietvaros redz savas interpretācijas kontekstā. Lai izšķirtu šo jautājumu, autora ieskatā, lieta ir nododama Eiropas Savienības tiesai izskatīšanai. Un pusei, kam nolēmums būs nelabvēlīgs, ir pienākums šo nolēmumu respektēt un pildīt. Autora ieskatā, konkrētā reforma daļēji būtu atzīstama par demokrātijas principam atbilstošu, proti, autors nesaskata pārkāpumus tiesnešu pensionēšanas vecuma mazināšanā, jo īpaši ņemot vērā, ka normatīvie akti šai kārtībai paredzēs pārējas posmu. Vienlaikus sievietēm un vīriešiem būtu nosakāms vienots pensionēšanās vecums, izslēdzot diskriminācijas aspektu. Savukārt daļā par konkrētu amatpersonu tiesībām iecelt tiesnešus autors saskata neatbilstību demokrātijas principam, jo vienpersoniska lēmuma pieņemšana attiecībā uz amatpersonu, kas spriež tiesu, var būt subjektīva un pretēja kopējam Polijas demokrātiskam režīmam. Šis jautājums būtu atrisināms, dodot iespēju parlamentam balsot par konkrētu amatpersonu izvirzīto tiesnešu kandidatūru, tādējādi nodrošinot demokrātijas principu un novēršot autoritārisma elementu esamību Polijas tieslietu sistēmā. Vienlaikus minētajā Eiropas Savienības tiesu praksē ir būtiski norādīt tiesisku un neapšuabāmu pamatojumu, tādējādi novēršot vēl kādas dalībvalsts vēlmi veidot tieslietu sistēmu, kur lēmumus var pieņemt kāda amatpersona vienpersoniski.
Papildus atzīmējama Polijas prakse tiešās un reģionālās valsts varas attiecībās iesaistīt administratīvās tiesas pārstāvjus, kas, autora ieskatā, ir lietderīga un būtu pārņemama arī Latvijā, ņemot vērā nereto viedokļu sadursmi starp pašvaldībām un ministriju.
…
