„Politika ietver dažādus elementus: valsti, sociālo grupu intereses, konfliktu risinājumus, varu un daudz ko citu, ko vispirms mēdz pamanīt politikā. Tomēr atsevišķos gadījumos tā var īstenoties arī bez kāda no šiem elementiem vai pat bez vairākiem no tiem. Nodarbodamies ar politiku, cilvēki pārvalda sabiedrību, regulē procesus tajā. Sabiedrības pārvaldīšana, šķiet, ir pats plašākais politikas apzīmējums. Ar pārvaldīšanu saprot mērķtiecīgu un efektīvu kāda priekšmeta ietekmēšanu. Ar darbības priekšmetu te domāta jebkura pasīva, ar savu apziņu un gribu neapveltīta parādība, objekts, uz ko vērsta subjekta apzināta aktivitāte.”1
Politikas definīciju skaits ir ļoti liels, bet no visām tām var spriest, ka politika ir raksturota kā darbība, kas vērsta uz noteiktu mērķu sasniegšanu sabiedrībā. Šādi mērķi ir piemēram – vispārējs labums, vienlīdzība, miers, brīvība, demokrātija utt. Tātad politika ir darbība, kurai jāietekmē citi cilvēki, tātad sociālā mijiedarbība. Tāpat var apgalvot, ka politiska darbība noteikti ir saistīta ar sabiedrības stabilas un efektīvas funkcionēšanas nodrošināšanu, lai arī cik dažādi katreiz nebūtu politiskie mērķi, šo mērķu sasniegšanas līdzekļi vai konfliktu risināšanas ceļi.
„Mūsdienās sabiedrības politiskā dzīve ir ļoti sarežģīta un daudzpusīga. Tajā piedalās daudz dalībnieku, kuru vidū būtiska vieta ir politiskajām partijām.” 2 Latvijā 1997.gadā oficiāli bija reģistrētas 38 partijas. Politiskās partijas ir galvenā pārtstāvnieciskā un leģimitīvā saikne starp pilsoņiem un valsti. „Partijas ir galvenie politiskie aktieri valdību veidošanā un saglabāšanā. Vairāk nekā pirms pusgadsimta E.Šatšneiders (1892-1971) atzina, ka mūsdienu demokrātiju nav iespējams saglabāt bez politiskajām partijām. Politiskajām partijām ir centrālā vieta mūsdienu koncepcijās par demokrātisko procesu.”3
Zinātniekiem, kuri nodarbojas ar partiju pētniecību, ir grūti vienoties par kopēju partijas definīciju. No latīņu valodas vārds „pars” nozīmē –daļa, kaut kā lielāka sastāvdaļa. Pirmās partijas ir izveidojušās Senajā Grieķijā, kaut arī tās bija nelielas un bez noteiktas organizatoriskas uzbūves. Mūsdienu politiskās partijas radās Eiropā. „Viens no vecākajiem partiju skaidrojumiem parādījās 19.gadsimtā, un līdz pat mūsdienām tas uzskatīts par vienu no labākajiem : politiskās partijas ir organizācijas, kas vēlēšanu sacensībā cenšas gūt uzvaru cīņa par varu, sacenšoties ar vienu vai vairākām līdzīgām organizācijām.” 4 Bet šī definīcija izslēdz vairākus organizācijas tipus, kurus uzskata par partijām. Tās ir mazās partijas, kuras izvirza savus kandidātus, piedalās vēlēšanās , bet tām nav izredzes gūt uzvaru vēlēšanās. Vēl ir revolucionārās partijas un valdošās grupas totalitārās un citas autoritārās vienpartiju valstīs.
…
