1. Teorētiskā daļa
Vēlēšanas ir centrālais politiskais notikums, līdz ar to būtiski ir noskaidrot, vai balsojums ir apstiprinājuma rīcība vai arī izvēle. Lai izpētītu vēlētāju izvēli vēlēšanu dienā, teorijā pētnieki ir izvirzījuši atšķirīgus pieņēmumus un argumentus, kas tos pamato. Darba autori pievērš uzmanību trim nozīmīgākajiem modeļiem, proti, partijas identifikācijas, racionālās izvēles un socioloģiskajam modelim.
1.1 Partijas identifikācijas modelis
Mičiganas Universitātes sociālpsihologi 1952. un 1956. gada pētījumos aizsāka partiju identifikācijas modeli, uzskatot, ka partiju identifikācija ir ilgtermiņa faktors. Kejs (Key) 1959. gadā šo faktoru formulēja kā vēlētāju „nemainīgie lēmumi”.2
Partiju identifikācijas modelī izšķir spēcīgo un vājo versiju. Spēcīgajā versijā balsošanas izvēli nosaka fona faktori (sociālie rādītāji - vecums, dzimums, izglītība, sociālā mobilitāte, vecāku partijas izvēle, reliģija). Vājajā versijā balsošanu ietekmē gan personiskie mērķi un vērtības, gan vide, gan politiskā attieksme, pārliecības un vērtējumi.3
1960. gada pētījums „Amerikāņu vēlētājs” (American Voter) parādīja, ka vēlētāji identificē sevi ar kādu no partijām, tāpat kā viņi identificē sevi ar kādu no reliģijām vai sociālo šķirtni, un tas rodas socializācijas rezultātā.4 Pētnieki apzīmēja šīs sakarības kā „skursteņa sakarības” (funnel of causality), izdalot socioloģiskos raksturojumus (tautība, rase, reģions), sociālā statusa raksturojumus (izglītība, profesija, sociālā šķira) un vecāku raksturojumus (atbalsts).5 Elektorāta izvēli veido vēlētāja attieksme pret 3 aspektiem: kandidāti, partiju politika un saikne starp partijām un sociālām grupām.6
Kempbels (Campbell) secināja, ka bērni mācās no vecākiem, tāpēc pārņem viņu atbalstu kādai no partijām.7 Jennings (Jennings) un Naiemi (Niemi) 1974.gadā izdalīja 3 fāzes: 1) amerikāņu bērns 10-11 gadu vecumā veido primitīvo atbalstu kādai no partijām; 2) to ietekmē vecāku lojalitāte; 3) ģimenes ietekme turpinās visas dzīves laikā. Korelācija starp vecāku atbalstu un bērniem ir lielāka tieši starp vidusšķiras ģimenēm. Pētījumi arī pierādīja, ka lielāka ietekme ir tēvam, nevis mātei uz bērna identificēšanos ar kādu no partijām.8
Beks (Beck) 1976. gadā izdalīja ilgtermiņa pārmaiņu triju paaudžu modeli: 1) pārmainītā paaudze ir lojāla pret kādu no partijām, kas ietekmē nākamo paaudzi; 2) bērniem ir vājāka partiju lojalitāte, tādējādi mazāka kapacitāte socializēt nākamo paaudzi; 3) normālās politikas bērni ir izmainītā paaudze - atvērta jaunām pārmaiņām.9
Pompers (Pomper) 1975.gada pētījumā „Vēlētāja izvēle” (Voter’s Choice) parādīja Mičiganas modeļa prototipu: vēlētājs ir atkarīgs, jo viņš neveic autonomu izvēli pamatojoties uz tēmām un kandidātiem. Viņš balstās uz ģimenē iegūto pamatu un sociāl-ekonomisko statusu.10
…
