Politiskā komunikācija jaunajos medijos

„Pastāvēs kas mainīsies!” - šie Raiņa pagājušajā gadsimta sākumā teiktie vārdi, savu nozīmi nav zaudējuši vēl šodien, jo dzīvojot laikā, kad teju vai ikviena nozare piedzīvo straujas pārmaiņas, mainās it viss mums apkārt: mainās automobīļu rūpniecība – tiek domāts par videi draudzīgu auto ražošanu, mainās ēšanas paradumi – mazāk ēd taukainu barību. Tā pat mainās arī daudz kas cits, tai skaitā mediji, kuri ziņo mums par šīm pārmaiņām sadzīvē, rūpniecībā un kultūrā.
Līdz ar interneta parādīšanos, sabiedrībā notika asas diskusijas par to, ka internets iznīcinās visus tradicionālos medijus, proti, avīzes, žurnālus, tv un radio, jo viss taču būs pieejams internetā. Taču tā nebūt nenotika. Medijiem nācās transormēties un tā radās daudz jaunu komunikācijas formu, kas pēc sava darbības vērienīguma ir faktiski uzskatāmi par medijiem, kuri tieši šobrīd ļoti strauji, kā vēl nekad agrāk, ienāk aktīvo pilsoņu dzīvē, piedāvājot tiem jaunas komunikāciju formas un iespējas izpausties.
Bet kas ir un ko saprot ar vārdu salikumu jaunie mediji? Ļevs Manovičs savā grāmatā „Jauno mediju valoda” atbildot uz šo jautājumu raksta: „...ikdienas priekšstati par jaunajiem medijiem identificē tos ar datora izmantošanu galvanokārt ar izplatīšanas un eksponēšanas, nevis producēšanas nolūkā. Tādējādi tiek uzskatīts, ka ar datora palīdzību izplatītie teksti (tīkla vietnes un elektroniskās grāmatas) ir jaunie mediji, bet teksti, kas tiek izplatīti uz papīra tādi nav. Līdzīgi CD-ROM ievietotās fotogrāfijas, kuru aplūkošanai nepieciešams dators, tiek uzskatītas par jauno mediju, bet tās pašas fotogrāfijas, kas iespiestas grāmatā, - netiek.”1 Tātad varētu teikt, ka jaunie mediji ir vispārējs termins daudzām dažāda veida elektroniskās komunikācijas formām, kuras ir iespējamas ar datortehnoloģijām.…